ĪSUMĀ:
- Limbažu novads iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā; to plāno vēl citas pašvaldības.
- Viena pieteikuma izmaksas ir no 5000 līdz 7000 eiro.
- Limbažu novada domes vadītājs norāda uz neziņu ar dažādiem projektiem, jo novads tiek sadalīts.
- Arī atdalāmajā Skultes pagastā uzņēmēji un lauksaimnieki bažīgi.
- Limbažu novadā uzskata, ka reforma tam par labu nenāks.
- Politologs Rajevskis norāda, ka tiesāšanās nāk par labu ZZS.
"Dokuments ir sastādīts uz 41 lapaspusi, bet ir pielikumi, kur ir, man liekas, divtik daudz dokumentu, tā kā apjoms ir liels," Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers rāda apjomīgu dokumentu kopumu, kas gatavots Satversmes tiesai.
"Esam strādājuši jau kopš marta mēneša, pirmkārt jau tas ir tāds pēdējais palīdzības sauciens," viņš saka.
Limbažu novada pašvaldībā vērtē, ka iet šo soli nācies ne jau no laba prāta, jo novads jau sākotnēji bija no tām pašvaldībām, kas reformu atbalstīja, bet tikai ar vienu nosacījumu, ja tā teritorija netiek sadalīta. Tāpēc ziņa par to, ka tiks veidots jauns – Saulkrastu novads – un tam nepieciešams Skultes pagasts no Limbažu novada, bija vairāk kā neiepriecinoša. Lēmums ar iedzīvotājiem neesot izrunāts.
"Ir bijušas formālas konsultācijas, kas ir organizētas no Saeimas komisijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bet sabiedriskā apspriešana par šo jautājumu nav notikusi," norāda Limbažu domes priekšsēdētājs.
Viņš pauž bažas arī par to, kā turpmāk būs ar jau iesāktajiem, lielajiem projektiem, kuros līdz ar citām novada vietām ir arī Skultes pagasts.
"Ir šie te projekti, kas ir Eiropas Savienības projekti, kas ir gatavoti, pieteikti kā kopēji novada projekti - viena dokumentācija, viens pieteikums, vienas atskaites, viena uzraudzība, viens tālākais kontroles mehānisms.
Kā šo projektu sadalīt, ja mums tiešām Skultes pagasts tiek atdalīts?
Neviens to šobrīd nav pateicis, un tādi ir vairāki projekti. Ir vairāki kredīti ņemti, kas nav tā vienkārši nodalāmi vienai konkrētai apdzīvotai vietai vai pagastam. Kas par viņiem tālāk atbildēs un maksās? Nav atbildes, un tādi neskaitāmi jautājumi," stāsta Zemmers.
Par to, kā turpmāk būs ar dažādu projektu realizāciju, satraukumu un neziņu pauž arī Skultes pagasta uzņēmējs Andrejs Babrāns:
"Kaut vai tās pašas Eiropas Savienības naudas apgūt. Vai mēs būsim Pierīgas reģions, vai mēs būsim Vidzemes plānošanas reģionā? Vai mēs varēsim kvalificēties šajā Pierīgas reģionā kaut kādiem projektiem, kurus vēlēsimies attīstīt?
Pierīgas reģionā viennozīmīgi ar tādiem nosacījumiem vairāk nevarēs kvalificēties, un daudzi iesākti projekti varētu piedzīvot arī miskasti. Lauki tagad skaitīsies kūrortpilsēta."
Savukārt lauksaimniekus, kā vērtē zemnieks Ivars Keviešens, uztrauc tas, kā topošajā Saulkrastu novadā būs ar nekustamā īpašuma nodokli - vai novadā, kas būs vairāk orientēts atpūtas un tūrisma jomai, tas krasi nepieaugs.
"Tas būtu nopietns trieciens. Ja nu gadījumā mūs, šo agrāro novadu vai pareizāk - pagastu, Skultes pagastu un Sējas pagastu pievieno kūrortzonai un nodefinē, ka tas arī ir piederošs šai teritorijai, nu, tas manā skatījumā būtu absolūti nepareizi. Nu, šie ir tādi jautājumi, kas nav izskaidroti," norāda zemnieks.
Pašvaldībām un juristiem šis solis – vērsties Satversmes tiesā – ir tik tiešām nopietns pārbaudījums un apjomīgs darbs, lai savāktu un apkopotu visus nepieciešamos dokumentus.
"Lai sagatavotu kvalitatīvu pieteikumu Satversmes tiesai, sākotnēji nepieciešams iegūt pilnīgi visu informāciju par tām procedūrām, kas kopš pagājušā gada ir notikušas saistībā ar attiecīgo jaunizveidojamo administratīvo teritoriju. Papildus tam liela nozīme ir arī vēsturiskajai situācijai, kultūrvēsturiskajiem novadiem, kā arī tam, kā ir veidojusies attiecīgā kopiena. Tātad informāciju nākas iegūt arī no daudz senākiem vēstures avotiem, lai tas būtu kā papildu arguments, ko norādīt Satversmes tiesai. Līdz ar to tas ir diezgan apjomīgs un ievērojams darbs, lai sagatavotu pieteikumu," stāsta zvērināts advokāts Artis Stucka, kurš gatavoja Limbažu novadam juridisko izvērtējumu.
Tiek lēsts, ka pašvaldībām šo pieteikumu gatavošana var izmaksāt no 5000 līdz 7000 eiro atkarībā no ieguldītā darba. Līdz pirmdienai Satversmes tiesā bija tikai Limbažu novada pieteikums. Pieteikumus gatavo arī Kandavas, Ikšķiles un Salas novadi, kā arī pirmdien par to lēma Salacgrīvas novada deputāti.
Satversmes tiesā informēja, ka tiesa ir gatava pieņemt pašvaldību pieteikumus un izvērtēt katru atbilstoši Satversmes tiesas likumā ietvertajām prasībām. Un tad arī lems, vai nepieciešama kādu lietu apvienošana, vai katra lieta tiks skatīta individuāli.
Limbažu pašvaldības pieteikums pašlaik atrodas Satversmes tiesas otrajā kolēģijā, kas mēneša laikā pieņems lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.
Pat ja tiesas lēmums būs pašvaldībām negatīvs, cīņa pret reforma varētu mobilizēt Zaļo un Zemnieku savienības vēlētājus, ļaujot šim politiskajam spēkam atgūties no vājā starta iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.
"Zaļo un Zemnieku savienība ir atgriezusies pie saknēm un risina tās kļūdas, kuras pieļāva pagājušās Saeimas vēlēšanās, kur rezultāts nebija labs.
Tādēļ atgriežas pie pašvaldību vadītājiem, kuri bija pamesti novārtā. Tā piesaka sevi kā politisko spēku, kuram svarīgi, kas notiek pašvaldībās – gan esošajās, gan nākamajās, lai varētu maksimāli labi nostartēt nākamgad pašvaldību vēlēšanās un bruģēt sev platformu uz nākamajām Saeimas vēlēšanām," komentēja politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. Latvijas Radio zināms, ka Satversmes tiesā pret reformu plāno vērsties vismaz 10 vietvaras.
