"Zvani no vecāku puses lielākoties ir saistīti ar gadījumiem, kad, iespējams, pārkāptas bērnu tiesības izglītības iestādē. Šeit mēs varam runāt arī par pirmsskolas izglītības iestādēm.
Protams, vecākus interesē, kā risināt konkrēto situāciju – vai nu tas ir bijis saistīts ar kādām problēmām iepriekšējā mācību gadā uztraukumā par to, kāds būs šis mācību gads un kā viņi varētu savam bērnam palīdzēt. Arī domājot par bērnu drošību izglītības iestādē. Tie varētu būt jautājumi, kad vecāks grib saņemt papildu informāciju par to, ko viņam tālāk darīt. Tad ir otra zvanu grupa, varbūt, kas vairāk saistīta ar pašu vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām. Piemēram, kā disciplinēt bērnu, kā veidot kontaktu ar bērnu, kā risināt konkrētas attiecību problēmas ar savu bērnu.
Savukārt, ja mēs skatāmies uz to problēmu loku, par ko runā paši bērni, tad tas vairāk ir saistīts tieši ar emocijām, ko viņi izjūt, domājot par atgriešanos skolā.
Arī par skolas maiņu, kā iedraudzēties, ko darīt. Tāpat bijušas situācijas, kad bērni nobijušies par to, ka atkal jādodas uz skolu, un īpaši, ja pagājušajā gadā attiecības ar vienaudžiem nav bijušas tik veiksmīgas, tad ir satraukums par to, ka atkal šogad notiks tieši tas pats," teica Vēja.