Latvijā trūkst skolotāju, un īpaši nopietna situācija ir 16 novados. Šī problēma galvenokārt skar lielās pilsētas visā Latvijā, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere.
Viņa teica: "Problēma, kas ir akūta jau vairākus gadus, ir pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi. Šeit parasti vakances mācību gada sākumā ir 100-200, tad šobrīd tās ir vidēji ap 300 vakancēm. Lielākās problēmas ir gan Rīgā, gan Valmierā, gan arī Rēzeknes novadā, Liepājā, Jelgavā, un arī Daugavpilī pēdējā laikā parādās zināmas problēmas pirmsskolas izglītības pedagogu nodrošināšanā. Kas attiecas uz vispārējās izglītības pedagogiem, vislielākais vakanču skaits ir tieši pamatizglītības posmā un arī vidējā izglītības posmā. Mēs runājam par kādām 200 vakancēm."
Bašķere skaidroja, ka
ļoti trūkstot gan latviešu valodas un literatūras, gan arī matemātikas un fizikas, kā arī citu dabaszinātņu skolotāju.
To, ka pedagogus meklē, novēro arī Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tās karjeras un darba meklēšanas atbalsta nodaļas vecākā eksperte Anastasija Maulvurfa gan uzsvēra, ka skolotājus ne tikai meklē, bet ir arī darba meklētāji ar pieredzi un izglītību pedagoģijā.
"Pēc pēdējās nodarbošanās, kas ir saistīta ar izglītības jomu, 1430 bezdarbnieki. Kas attiecas uz brīvajām darba vietām izglītības profesijā – šobrīd mums ir 269 darba vietas – dažāda veida pedagogi, arī sociālie pedagogi pieejami, izglītības metodiķi, skolotājs logopēds, arī pasniedzēji, pedagoga palīgi," viņā teica.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga izcēla, ka visvairāk trūkst tieši pirmsskolas izglītībā nodarbināto.
Tādēļ ļoti svarīgi radīt šajā izglītības posmā strādājošajiem iespējami labus un līdzvērtīgus apstākļus.
"Pirmsskolas ir tās, kurās nevienlīdzības dēļ vakanču problemātika ir izteiktāka. Nu, šī apjoma dēļ un mēneša darba algas likmes dēļ, jo daudziem tā izglītība ir tāda, ka viņi var mācīt arī sākumskolas posmā, un bieži vien viņus arī pārvilina strādāt uz sākumskolu, jo tur slodzes veidošanās, darba specifika atšķiras, un alga arī ir lielāka. Arī STEM [Science, Technology, Engineering and Mathematics; proti, dabaszinātņu, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātikas priekšmeti]. Trūkst šo skolotāju un arī parādās šī tendence latviešu valodā. Arī mūzikas skolotāji un sākumskolas posmā, jo sākumskolas posmā daudzi mācību priekšmeti ir jāmāca šim skolotājam."
Pēc Vanagas domām, vēl svarīgāk ir iedarbināt jau izstrādāto vakanču mazināšanas plānu. Tas jau esot izstrādāts un palīdzētu risināt situāciju kopumā.
Pedagogu vakances būs atrodamas vienuviet – īpašā kartē
Lai izgaismotu pedagogu trūkumu un potenciālajiem darba ņēmējiem un devējiem ļautu satikties daudz ātrāk un vienkāršāk, no šodienas ikvienam interesentam pieejama vakanču karte. Tajā viegli uzskatāmā veidā redzama informācija – kur un cik, kādas specialitātes skolotāji nepieciešami un ko darba devējs piedāvā. Karte atrodama mājaslapā esiskolotajs.lv un tur pieejamas jau vairāk nekā 800 vakances.
Projekta "Iespējamā misija" vadītāja Ramona Urtāne Latvijas Radio skaidroja: "Vakanču kartei ir principā divi mērķi. Pirmais mērķis ir attiecināms uz mums, kas strādā sistēmā, kas ir skolotājiem un skolām, izglītības pārvaldēm, un otrs ir tiem, kas veido politiku, kam ir svarīgi sekot līdzi, kas notiek ar pedagogu trūkumu. Ja runā par pirmo, tad tie ir mūsu centieni savest kopā darba ņēmēju ar darba devēju, lai radītu katram skolotājam, kurš meklē darbu, pietiekami visaptverošu informāciju, bet reizē visai konstruktīvi redzēt, ko, kur, cik daudz katra skola piedāvā."
Viņa vērtēja, ka skolām vakancē ir arī iespēja ne tikai norādīt pamatinformāciju, bet arī izcelt, ko vēl skola piedāvā, piemēram, veselības apdrošināšanu, dienesta viesnīcu vai kādu stipendiju un kompensāciju jaunajam pedagogam.
Tikmēr rīcībpolitikas veidotājiem ir svarīgi regulāri ar gana precīziem datiem mērīt pedagogu trūkumu.
Latvijas Radio: Kāda bija atsaucība no visām pašvaldībām un iestādēm jums šo informāciju sniedzot?
Urtāne: Patiesībā skolām un izglītības pārvaldēm bija iespēja līdz 19. aprīlim pieteikt vakances, un tas nozīmē, ka, sākot ar rītu, pilnīgi visas vakances ir redzamas arī šajā kartē. Un šobrīd mums ir pieteiktas vairāk nekā 800 vakances.
Ko šajā kartē izdodas ieraudzīt? Vai ir kādas pašvaldības, novadi, kuros pedagogu trūkst īpaši daudz?
Jā, var analizēt arī par katru pašvaldību, bet tas, ko mēs redzam visvairāk, ir tas, ko mēs arī zinām – ka visvairāk trūkst STEM skolotāju. Un to šajā kartē var ļoti labi arī ieraudzīt.
Bet situācija pēc gada vairs nebūs aktuāla. Kā ir plānots uzturēt to informācijas aktualitāti?
Mums ir svarīgi, lai vakanču karte būtu arī ilgtspējīga. Līdz ar to maijā mēs lūgsim skolām aktualizēt vakances, un tad attiecīgi augustā, pirms mācību gada sākuma, būs vēl viens atskaites punkts, kad aktualizēsim vakances. Principā mūsu mērķis ir panākt, ka viena gada ietvaros mums ir 3-4 laika punkti, kad mēs aktualizējam vakances.
