Pedagogu arodbiedrība neizslēdz «proaktīvākas darbības» algas pielikuma panākšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) neizslēdz veikt arī proaktīvākas darbības, lai panāktu, ka valdība pilda pērn apstiprinātajā pedagogu darba samaksas grafikā noteikto.

Pedagogu arodbiedrība neizslēdz «proaktīvākas darbības» algas pielikuma panākšanai
00:00 / 01:30
Lejuplādēt

Premjerministrs Krišjānis Kariņš  ("Jaunā Vienotība") trešdien intervijā Latvijas Televīzijai lika noprast, ka medicīnā strādājošie šajā gadā var gaidīt algu pieaugumu, taču šādu pašu solījumu nevar dot attiecībā uz pedagogu atalgojumu. LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka šī ir jau otrā reize, kad valdība pašu pieņemto grafiku nav gatava pildīt. Tādēļ

LIZDA vērš uzmanību, ka apstiprinātais grafiks ir saistošs līdzīgi kā uzņēmējiem, kuriem ir saistības ar valsti.

"Kā mēs redzam, politiķiem vienmēr ir virkne atrunu, kāpēc to nepildīt. Te būtu jāmācās arī droši vien  publiskajam sektoram no privātā, ka tāds tiesiskais nihilisms tomēr nebūtu pieļaujams. Jo tas gala rezultātā grauj gan politiķu prestižu, gan arī šādi pedagogu profesijas prestižs tiek grauts," uzsvēra Vanaga, piebilstot, ka pedagogu algu jautājums ir arī par to, lai nākotnē nebūtu jāsaskaras ar vēl lielāku pedagogu trūkumu.

Pedagogu darba samaksas grafiks paredz, ka katru gadu pedagogu algas celsies, līdz 2022. gadā minimālā likme būs 900 eiro mēnesī. Lai šogad likmi palielinātu par 40 eiro (līdz 750 eiro mēnesī), nepieciešami 27 miljoni eiro. 

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") naudu iesaka meklēt ministriju iekšējās rezervēs. Viņš Latvijas Radio norādīja, ka likmes celšana nav tikai valsts atbildība, bet saistīta arī, piemēram, ar skolu tīkla reformu.

"Valsts ir pildījusi visas savas pieņemtās saistības, un šajā gadījumā ir jāskatās kopējie reformas apjomi. Nevar būt tā, ka tas, kas pilda saistības, pret viņu tiek vērsti ultimāti un mēģināts nodrošināt saistību izpildi arī no pārējām lietām, kas nepildās," uzskata Reirs.

LIZDA vadītāja Vanaga uzsvēra, ka skolu reforma tik lielu ieguldījumu, lai spētu segt pedagogu darba samaksas celšanu, nekad nespēs dot.

"Skolu tīkla optimizācija nekad neiedos nepieciešamo finansējumu atalgojuma apjoma palielināšanai. Pagājušais gads to burvīgi, pārnestā nozīmē, pierāda – slēdzot vai reorganizējot 64 izglītības iestādes, fiskālais ieguvums bija 1,4 miljoni eiro. Tātad par ko mēs runājam?" jautā Vanaga.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), jautāta par pedagogu darba samaksas grafiku, bija lakoniska: "Mums ir plānotas divpusējās sarunas, un rīt plkst.9 ir tikšanas ar Finanšu ministriju. Mums ir tā kā iekšējais plāns, redzēsim, cik tas būs atbalstošs."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti