Zemgales vidusskolā, kas dibināta 1980.gadā, no 30 skolotājiem gandrīz trešā daļa jeb deviņi strādā jau no pirmsākumiem. Tas nozīmē, ka viņu vecums ir no 50 līdz pat vairāk nekā 60 gadiem. Kadru mainība pa šo laiku nav bijusi liela – aptuveni divi cilvēki gadā. Bet direktoram ikreiz tās bijušas diezgan lielas galvassāpes - vai un kur atradīsies cilvēks vietā.
Arī šobrīd priekšā jauni meklējumi, jo pensijā dodas ģeogrāfijas skolotāja.
Zemgales vidusskolas direktors Vladimirs Skuja skaidro, ka tas radīs problēmas, jo pamatdarbā skolotājam nebūs slodzes, jo viņš māca priekšmetu, kurā varētu būt tikai astoņas stundas.
„Tas nozīmē to, ka man būs jāsameklē pašam jauns speciālists, dodot iespēju strādāt kādā citā skolā, vai no citas skolas uz savu jāaicina darba savienošanas kārtībā,” atzīst direktors.
Tagadējais Zemgales vidusskolas fizikas skolotājs Aivars Jurševskis savulaik savervēts no studiju sola, jo toreiz mācību gads jau sācies, bet neviens uz vakanto vietu tā arī nepieteicās.
„Režīms ir interesants. Strādāju divās skolās. Zemgales un Tumes vidusskolās strādāju. Divas dienas Tumē, divas pilnas dienas šeit, un tā viena diena nedēļā, kas paliek pāri, no rīta pastrādāju šeit un dodos dabūt izglītību uz Rīgu – mācīties tālāk,” par darba savienošanu stāsta Jurševskis.
Skolotāju vecums
No 23 957 Latvijas skolotājiem
41% ir vecāki par 50 gadiem
9% - vecāki par 61 gadu.
6% - 19 līdz 30 gadu veci
dati: Valsts kontrole
Latvijas pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks secina – „vecie skolotāji nomirs vai aizies no skolām, un būs ārkārtīgi liels vakuums”.
„Vienkārši nebūs, kas strādā, fiziski. Protams, skolēnu skaits arī krīt, līdz ar to tas izlīdzinās, bet var būt ļoti dramatiska situācija, ja to nerisina savlaicīgi, ja neplāno savlaicīgi. Bez šaubām,” pārliecināts Mūrieks.
Grūtības piesaistīt labus, jaunus skolotājus, īpaši lauku reģionos, lielā mērā saistāmas ar absolūti nekonkurētspējīgu atalgojumu. Taču valsts ilgstoši arī nav prognozējusi, cik skolotāju katrā no priekšmetiem būs vajadzīgi, līdz ar to arī viņu sagatavošanā netiek salikti pareizie akcenti.
Valsts kontrole uz skolotāju skaita prognozes vajadzību Izglītības ministrijai norādījusi jau pirms astoņiem gadiem, taču šī gada revīzijā konstatēts – tādas joprojām nav.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa gan skaidro, ka „varbūt ne tieši tādā veidā, kā Valsts kontrole redz pedagogu plānošanu, bet mēs uzskatām, ka mēs analīzi veicām”.
„2013.gadā, gatavojoties sarunām ar augstskolām par 2014.gada budžeta vietu sadali, runājām par visām specialitātēm, tai skaitā arī par izglītības jomu, par pedagoģiju. Ministrija pati veica analīzi par to, kādi speciālisti reģionu griezumā un valsts griezumā varētu būt vairāk pieprasīti, kādi mazāk pieprasīti,” norāda Liepiņa.
Ministrijas pērn ieviestā sistēma galvenokārt balstās nevis uz pašreizējo vakanču analizēšanu, bet gan pedagogu vidējo vecumu. Uzmanība pievērsta priekšmetiem, kuru skolotāju vidējais vecums ir vislielākais, un tātad – visdrīzāk vajadzēs jauno paaudzi.
„Ja mēs skatāmies, kur mums ir vidēji lielākais pedagogu vecums, tā ir fizika, ķīmija, ģeogrāfija, bioloģija. Tad tiem būs vairāk budžeta vietu. Šogad tieši tā tas arī ir,” uzsver IZM pārstāve.
Taču tas ir tikai no šī mācību gada. Turklāt IZM domā, ka apmācību nelietderību varētu daļēji izskaust, samazinot kopējo budžeta vietu skaitu, bet uz atlikušajām vairojot konkurenci.
Ministrijas un augstskolu konsultāciju rezultātā, piemēram, Latvijas Universitātē (LU) budžeta vietas pārdalītas par labu dabaszinātņu un matemātikas skolotāju programmām. Tajā pašā laikā LU mācību prorektors Andris Kangro uzskata - šī sistēma nav pilnīga. Tomēr nepieciešama precīza prognoze, cik tad skolotāju vajadzēs nākamajos gados.
„Tas bija droši vien kādus 10 gadus atpakaļ, kad, sarunājoties ar Nīderlandes kolēģiem par skolotāju izglītību, viņiem tieši ministrijas rīcībā bija programmatūra, ar kuru viņi gatavi dalīties un kas prognozē skolotāju skaitu pa dažādiem priekšmetiem, vai sākumskolas skolotājus, vai pa dažādām kvalifikācijām. Mēs runājām ministrijā toreiz, ka tāda iespēja ir, kolēģi, man šķiet, teica, ka varētu painteresēties, bet tas tālāk arī nekur neaizgāja,” atceras Kangro.
2013.gadā no 428 cilvēkiem, kas mācījušies par valsts līdzekļiem, 263 pēc studijām skolās nemaz nesāka strādāt. Valsts kontrole aplēsusi, ka tādējādi nelietderīgi iztērēti 3 023 170 eiro.
Izglītības ekspertu viedokļi dalās par šāda aprēķina precizitāti, taču vienprātība ir tajā, ka jaunu skolotāju piesaistīšana skolām krietni klibo.
„Valsts ir iztērējusi naudu, lai viņš kļūtu par skolotāju, bet viņš aizbrauc ravēt bietes Īrijā,” situāciju raksturo Mūrnieks.
