Dienas ziņas

Rīga tiek pie teritorijas plānojuma

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Pedagogi gatavojas jaunam streikam

Pedagogu algu prasības: valdībai dod laiku solījumu izpildei, draud ar streiku aprīlī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēma dot valdībai laiku, lai izpildītu iepriekš dotos solījumus par pedagogu algām, pretējā gadījumā solot aprīlī sākt Vislatvijas pedagogu streiku, informēja LIZDA.

ĪSUMĀ:

  • LIZDA dod valdībai laiku līdz 15. martam visu iepriekšējo solījumu izpildei.
  • Ja solījumus neizpildīs, 24. aprīlī ar protesta gājienu pedagogi sāks streiku. 
  • Ar streiku pedagogi draudēja jau rudenī, bet tad panāca vienošanos. 
  • Daļa no vienošanas izpildīta – paredzēti papildu 74 miljoni eiro.
  • Taču valdība nepieņēma skolotāju algu celšanas grafiku, kā solīts.
  • LIZDA iebilst tam, ka algu celšana būs saistīta ar skolu tīkla sakārtošanu.
  • Pedagogiem solīts arī sabalansēt slodzes, bet tas izdarīts tikai trijām skolotāju grupām.
  • Čakša: Naudu algām nevirzīs budžetā, bet meklēs no skolu tīkla sakārtošanas.
  • Pašvaldības: meklēt  naudu skolotājiem tikai no skolu tīkla nav pieņemami. 
  • LIZDA norāda: daudzviet skolu tīkls jau sakārtots un tur nav, ko vēl "saīsināt".
  • LIZDA: Pedagogus atbalsta plašs sociālo partneru loks.

LIZDA padome nolēma dot valdībai laiku līdz 15.martam, "lai tomēr dažādos normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi," paziņojumā medijiem informēja arodbiedrība.

"Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, 24. aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu tiks uzsākts Vislatvijas pedagogu streiks," teikts paziņojumā.

Šī gada budžetā, kuru valdība iesniedza izskatīšanai Saeimā, pieaugums pedagogu algām nav skaidri iezīmēts, bet atkarīgs no skolu tīkla optimizācijas.  Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") iepriekš norādīja, ka šim gadam algu palielināšanai naudas pietiek, tāpēc nesaskata pamatojumu streika rīkošanai.

Pedagogu algu prasības: valdībai dod laiku solījumu izpildei, draud ar streiku aprīlī
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pedagogi ir sašutuši par to, ka valdība un nozares ministri septembrī, pirms draudošā pedagogu streika, "ar saviem parakstiem, rokasspiedieniem un lēmumiem apliecināja gatavību" novirzīt budžeta līdzekļus pedagogu prasību izpildei, taču izpildījuši tikai daļu no solījumiem.

LIZDA skaidroja, ka pedagogi prasīja algu palielināšanas grafiku un slodzes sabalansēšanu. No 1. janvāra ir paredzēti papildu 74 miljoni eiro, arī pirmsskolas pedagogu zemākās darba algas likmes celšanai un slodžu balansēšanai atsevišķām pedagogu grupām, kā arī līdz šim neapmaksāto darba pienākumu apmaksai.

Taču valdībai saskaņā ar rudenī panākto vienošanos bija 7. februārī jāapstiprina rīkojums par algu paaugstināšanas grafiku, bet tas nenotika.

Arodbiedrība nepiekrīt tam, ka nauda grafika izpildei tiek saistīta tikai ar skolu tīkla optimizāciju un netiek pārskatītas viena skolēna vidējās izmaksas. LIZDA uzsver, ka līdz ar to 2022. gada algas pielikums (daļai pedagogu no 2023. gada) būs pēdējais algas pielikums.

Savukārt slodžu balansēšana uzsākta tikai trīs pedagogu grupām, pārējās grupas atstājot novārtā. Paredzēts, ka vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem būs līdz 65% kontaktstundu un ne mazāk kā 35% citu pienākumu. Pirmsskolas pedagogiem slodze nedēļā būs 34 stundas un 6 stundas citiem pienākumiem, profesionālās ievirzes pedagogiem – attiecīgi 26 stundas un 4 stundas. Solījums par slodzēm citām pedagogu grupām netiek pildīts, skaidroja LIZDA

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, uzrunājot padomes ārkārtas sēdes dalībniekus, uzsvēra, ka pašreiz politikas veidotāji nepilda piecus pašu akceptētos normatīvos aktus.

Izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") argumentēja, ka nauda pedagogu algu celšanai nevirzīs no ikgadējā valsts budžeta, bet gan meklēs no skolu tīkla optimizācijas.

Čakša LIZDA padomes sēdē norādīja, ka tieši pašvaldības esot nopietns partneris, lai pedagogu algu sistēmu sakārtotu pareizi. Ministre uzskatot, ka skolu tīkls nav gājis līdzi demogrāfijas rādītājiem Latvijā, tādēļ 40% pašvaldību skolu tīkls nav sakārtots, informēja arodbiedrība.  

Tikmēr Inga Vanaga, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure, uzsvēra, ka vēlme meklēt naudu pedagogu algām skolu tīkla sakārtošanā nav pieņemams mehānisms.

 "Pedagogam nav jāsāp galvai, kur tiks ņemta nauda viņu algām. Turklāt jau tagad ir saprotams, ka no skolu tīkla sakārtošanas visi trūkstošie līdzekļi netiks iegūti," pārliecināta Vanaga.

LIZDA pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem uzsvēra, ka ir segmenti, kuros skolu tīkls jau šobrīd ir sakārtots un tajā nav, ko vēl vairāk "saīsināt".

Piemēram, profesionālajā izglītībā jau šobrīd ir viena no augstākajām skolotāja un skolēna proporcijām valstī 1:18. Un pat šādos apstākļos skolu direktori cīnās, lai nodrošinātu tehnikumu darbību, jo izdevumi par energoresursiem, materiāltehnisko bāzi un citu ir pieauguši par 100% un pat 150%.

Padomes sēdē izskanēja arī viedoklis, ka pirmsskolas izglītības iestāžu tīklā optimizācija nav iespējama, jo vietu bērnudārzos ļoti pietrūkst jau šobrīd.

Tikmēr LPS pārstāve Ināra Dundure norādīja, ka pašvaldības "pārsteidz, kā var solīt novirzīt pedagogu algām naudu no skolu tīkla sakārtošanas, ja šobrīd pat nav kritēriju, kā šis tikls būtu  jākārto, nav aprēķinu, kāds būs efekts un ieguvumi".  

Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns atgādināja, ka LIZDA padomes sēdē nebūtu jārunā par stundām, likmēm, slodzēm, bet gan par galveno – ja valdība sola, tad izdara.  

Pedagogu gatavību pieprasīt no politiķiem doto solījumu pildīšanu atbalsta visplašākais sociālo partneru loks – no studentiem un jauniešu organizācijām, no zinātniekiem un rektoriem līdz pašvaldību līderiem un vecāku organizācijām, norādīja LIZDA.

KONTEKSTS:

LIZDA pagājušajā rudenī paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un prasot iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Arodbiedrība iesniedza oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plānoja piedalīties ap 23 000 izglītības darbinieku. 

Valdība piekāpās pedagogiem prasībā ne vien par algu nākamam gadam un slodzēm, bet tāpat apņēmās uzlikt par pienākumu nākamai valdībai izstrādāt un apstiprināt pedagogu algu pieauguma grafiku vidēja termiņa budžeta plānošanai. 

Ministru kabinets lēma par gandrīz 60 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu skolotāju algām jau šogad. Taču no 1. janvāra bija izdevies panākt tikai pirmsskolas pedagogu algu pieaugumu par 100 eiro, samaksai sasniedzot 1070 eiro par likmi.

Janvārī atsākās sarunas par to, kad tieši pārmaiņas skars arī citos izglītības līmeņos strādājošos, un ceturtdien arodbiedrības vadītāja Vanaga paziņoja, ka izdevies vienoties par algu pielikumu gan 2023. gada septembrī, gan 2024. gada janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti