Kā notiek mācības ukraiņu skolēniem vienā no Rēzeknes skolām?
Rēzeknes 5. pamatskolas 1. klase. Stundu vada skolotāja Ilona Gabrusāne. Šajā klasē mācās četri skolēni no Ukrainas un mācības notiek kopā ar pārējiem skolēniem.
"Mums ir ne tikai no Ukrainas, bet arī daudzi krievvalodīgie bērni. Mēs mācāmies lasīt. Tulkojot, runājot bieži vien bilingvāli. Tā, lai bērniņiem no mācībām būtu kāda jēga un sapratne. Cenšos visu laiku rādīt, visu laiku tulkot. Ukraiņu bērni kaut ko jau saprot ne tikai krieviski, bet arī latviski, neteikšu, ka pārāk daudz. Minimāli, bet maziem solīšiem ejam uz priekšu. Ir ukraiņu bērni, kas pie mums aprīlī, maijā apmeklēja pirmsskolas iestādes. Viņi jau bija iesākuši burtiņus mācīties, un pa vasaru pilnveidojot, septembrī vismaz kaut kas bija zināms. Tie, kas atbrauca tikai septembrī, viņi nezina praktiski neko," stāsta Gabrusāne.
Rēzeknes pilsētas skolās šobrīd mācās ap 50 bērniem no Ukrainas. Lielākā daļa – teju 30 – Rēzeknes 5. pamatskolā. Marija kopā ar vēl divām meitenēm mācās 8. klasē. Meitene jau pagājušajā gadā divus mēnešus mācījās Rēzeknes skolā, līdz ar to, kā pati atzīst, šis gads sācies krietni vieglāk.
"Jā, kaut kas padodas grūtāk. Mēs kaut ko varam nesaprast, bet es lielākoties jau saprotu, ko saka skolotāji un ko grib pateikt. Viņi cenšas iet mums pretī, tulkot. Kaut gan arī viņiem ļoti grūti. Bet es tieku galā. Dažu mācību priekšmetu programmas atšķiras no mūsējām, bet mums laikam ir paveicies, ka mēs esam jau to mācījušies 7. klasē. Un pirmais mēnesis padodas pietiekoši viegli," saka Marija.
Sarežģītāk ir Marijas klasesbiedrenei Angelīnai, kura mācības Latvijā uzsākusi vien pirms pusotra mēneša. "Es cenšos saprast, kad runā, bet ir grūti. Latviešu valoda man padodas grūti."
Papildu finansējums no valsts individuālā plāna izstrādei katram Ukrainas skolēnam
Pirmie bērni no Ukrainas Latvijas skolās ienāca aizvadītā mācību gada martā. Kā norāda IZM, tolaik, domājot par mācību nodrošināšanu, tika izveidots īstermiņa plāns, nezinot, cik ilgi ukraiņu bērni būs Latvijas skolās. Tādēļ darbs tika plānots līdz maijam. Savukārt vasarā skolēniem notika papildu mācības, lai apgūtu latviešu valodu. Un šobrīd, redzot, ka ir daudz ukraiņu bērnu, kuri ir palikuši Latvijā, skolās darbs notiek jau pēc ilgtermiņa plāna, kurā gan vēl nav skaidras apjausmas, kā vislabāk bērniem adaptēties skolās un apgūt latviešu valodu. Lai palīdzētu šai procesā, no valsts budžeta līdzekļiem ir piešķirts papildu finansējums individuālā plāna izstrādei katram Ukrainas skolēnam.
"Tie ir 257 eiro. Tas ir paredzēts gan mācību priekšmetu apguvei, individuāli, papildus vēl tam, kā tiek mācīti mācību priekšmeti mācību stundās. Pamatā tā ir latviešu valoda, ko visiem ukraiņu bērniem vajag papildus, un, kā mēs zinām, ukraiņiem latviešu valodas līmenis ir A1 vai A2 līmenī," stāsta IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.
Vai arī papildu nodarbības var notikt pēc nepieciešamības, piemēram, svešvalodā, matemātikā, nodrošinot arī psihologa, logopēda, sociālā pedagoga vai skolotāja palīga atbalstu.
"Šogad ir izmaiņas tādas, ka tie skolēni, kuri jau pagājušajā gadā mācījās Latvijā un pirmajā septembrī ir reģistrēti izglītības iestādē, tātad pedagogi saņem pedagoga mērķdotāciju, atalgojumu, bet papildus tam valdība vēl ir nodrošinājusi šo individuālo atbalsta pusi – 50% no tā atbalsta, kāds bija iepriekš 257 eiro. Tātad šobrīd tā ir pedagogu mērķdotācija 128,50 eiro individuālā plāna īstenošanai un finansējums mācību līdzekļu iegādei," klāsta ministrijas pārstāve.
Mācību stundās un starpbrīžos tagad vairāk dzirdama krievu valoda, ne latviešu
Rēzeknes 5. pamatskolai ir paveicies, jo pedagoga palīgs Daiga Stavska ir 30 gadus dzīvojusi Ukrainā, un, sākoties karam, atgriezās dzimtajā Latvijā – bēgles statusā. Šobrīd noder kādreiz iegūtā filologa izglītība, kas ļauj strādāt ar ukraiņu bērniem. Skolēni no Ukrainas uzticas viņai. Daiga Stavska palīdz ukraiņu bērniem apgūt latviešu valodu.
"Es esmu tikai ar ukraiņu bērniem, lai palīdzētu viņiem ātrāk iejusties, lai palīdzētu ātrāk apgūt valodu. Viņiem parasti ir divas latviešu valodas stundas – vienu stundu viņi atrodas savā klasē, otru stundu viņi nāk pie manis, lai varētu ar viņiem individuāli padarboties, jo citādi viņi nevar paspēt apgūt programmu. Tā jau viņiem individuāla programma, bet te mēs varam vairāk runāt, vairāk lasīt un vairāk pievērst katram uzmanību. Jo, ja viņš nesaprot un klasē ir 20 bērni, skolotāja nevarēs viņam vienam pievērst uzmanību. Kad viņi ir divi, četri, es varu ar katru parunāt," atzīst Stavska.
Lielākais izaicinājums pedagogiem latviešu skolā ir vadīt stundas, tulkojot arī krievu valodā, jo skolēni no Ukrainas pamatā visi prot runāt un saprot krievu valodu. Stavska norāda, ka ukraiņu valodā runā tikai tie bērni, kurā savās ģimenēs runā ukrainiski. Viņa skaidro, ka lielākā daļa bērnu ir atbraukuši no okupētajām teritorijām (Hersonas, Harkivas un citiem rajoniem), kuros tomēr vairāk runā krievu valodā. Latviešu valodas stundās skolotāja ar bērniem runā gan latviski, gan krieviski. Ja skolēni kaut ko jautā ukrainiski, viņa atbild arī ukraiņu valodā. Taču komunikācijā ar ukraiņiem tomēr dominē krievu valoda.
"Grūtāk priekšmetu skolotājiem, piemēram, ķīmija, fizika. Ja skolotājs visu laiku ir pasniedzis latviešu valodā, tagad viņam jāmēģina vismaz izskaidrot krieviski. Bet ir taču termini utt.
Ja vecāki skolēni vēl paši var ieiet internetā, nokopēt uzdevumu un saprast tēmu, jaunākajiem tas vēl neizdodas. Viņiem vēl vajag izskaidrot. Un visgrūtāk, man liekas, skolotājiem. Bet bērniem vienkārši ir grūti iejusties un saprast. Jo vecāks bērns, jo viņam ir grūtāk. Jo jaunākie ātrāk adaptējas. Piemēram, mums tagad viena ģimene aizbrauca – dēls 9. klasē, meita 7. klasē. Viņi atteicās iet uz skolu. Un viņi aizbrauca, mamma teica, ka nevar vairs pretoties, jo viņi uz skolu neiet un viss," stāsta Stavska.
Šobrīd nav konkrētu vadlīniju, kā strādāt ar šiem bērniem – gan skolēniem, gan pedagogiem jāmācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Un pirmie mācību gada mēneši iezīmē vairākas problēmas, kas jārisina un par ko ir jādomā.
"Ar savstarpējo saskarsmi, var teikt, ka problēmu tikpat kā nav. Protams, ka bērni ir dažādi, citi pieņem labāk. Bet visiem ukraiņu bērniem ir draugi, kuri viņiem palīdz, atbalsta, komunicē ar viņiem. Šī problēma tā kā būtu mazāka. Bet lielāka, pirmkārt, stundās skolotājiem jārunā bilingvāli, jārunā krievu valodā. Mazākajās klasēs ir bērni, kuri nesaprot arī krievu valodu. Un stundas laikā skolotājs tērē laiku, kamēr viņš tulko. Tikmēr vairāk laika varētu strādāt ar mūsu bērniem, sniegt zināšanas un atbalstu saviem bērniem, bet šis laiks ir jāsadala. Un vērtēšana, par kuru mēs nudien nesaprotam. Septembrī mēs nevērtējām, izņemot tādus priekšmetus kā sports, mūzikā, vizuālajā mākslā, datorikā, kur nav tik ļoti svarīga tieši valoda, tur var novērtēt.
Bet tādos priekšmetos – dabas zinības, sociālās zinības, vēsture, latviešu valoda – pagaidām mēs nevērtējam, un īsti nevar saprast, kā būs ar to vērtēšanu," atzīst Rēzeknes 5. pamatskolas direktore Vija Pokāne.
Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver, ka jāveicina skolās latviešu valodas lietošana
Taču, runājot par valodu, ministrijā gan norāda, ka skolām ir jāveicina latviešu valodas lietošana, īpaši stundu laikā. Skolotājam nav nepieciešams savu pateikto tulkot, piemēram, krievu valodā, skaidro IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.
"Skolās ļoti laba prakse, ka skolēni tos priekšmetus, kurus viņi var apgūt, ir klasē, bet tad, kad ir fizika, ķīmija latviešu valodā, tad visiem skolēniem, kuri ir šajā izglītības iestādē, ir atsevišķi nodarbība, un viņu valsts valodas prasmes līmenī tad arī tiek mācīta matemātika. Un to, ko mēs dzirdam, ka mums nepieciešams tulkot un mēs visi tulkojam – tā nav laba prakse. Un tulkot nevajadzētu. Tieši otrādi, ir jānodrošina vide arī starpbrīžos, arī skolas mikroklimats, ka mēs uzņemam un iekļaujam skolēnus skolā – runājot latviski, mācot latviski, sazinoties latviski, jo tieši tāda pat pieredze ir arī citur Eiropā, kā tas ir Eiropas skolās, arī tur ir ukraiņu skolēni un mācības notiek angļu, franču vai vācu valodā, un saziņa notiek šajās valodās. "
Tādēļ skolotājiem, kuri vada mācību stundu, nebūt nav jāzina krievu vai ukraiņu valoda, lai sazinātos ar skolēniem.
"Un, ja ir atbalsts nepieciešams un tiešām kaut kāda lielāka pedagoga palīga iespēja, tad blakus ir pedagoga palīgs, kurš var atļauties tulkot vai skaidrot, bet skolotājam tas nav jādara."
Eksāmeni skolēniem no Ukrainas būs tādi paši kā pārējiem
Šobrīd neskaidrs ir arī tas, kas notiks ar eksāmeniem, vai tie ukraiņu bērniem būs tādi paši kā pārējiem skolēniem – tas arī ir jautājums, kas satrauc pedagogus, norādīja Rēzeknes 5. pamatskolas direktore Poikāne.
"Pa gadu apgūt valodu, lai varētu kārtot eksāmenu. Tas nav iespējams. Ja matemātika, tie vēl ir cipari, un to uzdevumu, kas jādara, varbūt iztulkos, tad latviešu valodas eksāmenu mēs neredzam pilnīgi."
Tiesa, daudzi ukraiņu bērni paralēli mācībām Latvijā attālināti mācās arī Ukrainas skolās, cerot, ka ģimene varēs atgriezties mājās. Problēmas radīsies tad, ja ģimene plāno palikt mūsu valstī, norāda Poikāne.
"Bet viņš tur kārtos eksāmenus savā valstī, un viņš iegūs apliecību, un tad jau skatīsies, kur turpinās izglītību. Bet, ja viņi ir uz palikšanu, tad viņiem vajadzētu šeit kārtot tos pārbaudes darbus, jo viņš nevarēs tikt ne tehnikumā, ne kādā citā skolā, ja viņam nebūs šī apliecība iegūta."
Ministrijā norāda, ka eksāmeni būs tādi paši kā visiem pārējiem skolēniem - latviešu valodā. Iespējams, eksāmenu uzdevumu veikšanai atvēlot vairāk laika. Tāpat skolēniem, kuri vēlēsies, būs iespēja vēlreiz mācīties tajā pašā klasē, kurā šogad.
IZM arī uzsver, ka šobrīd tiek meklēti labākie risinājumi, lai skolēni no Ukrainas veiksmīgāk spētu iejusties un apgūt mācību procesu latviešu valodā.
Pavasarī jau labāk varēs redzēt, vai tajās skolās, kur šobrīd vairāk gan mācību stundās, gan starpbrīžos dzirdama krievu valoda, tās lietojums mazināsies un sarunājoties ar ukraiņu skolēniem dominēs latviešu valoda.
