Pedagogiem joprojām ir daudz neskaidrību par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem noteikt tikai minimālu, nevis konkrētu stundu skaitu atsevišķiem priekšmetiem, tādējādi ļaujot skolām izlemt, kurā virzienā attīstīties pastiprināti, izskanēja trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Deputāti aicināja pirms iecerēto skolu programmu reformu īstenošanas sēsties pie sarunu galda, bet klātesošie asociāciju pārstāvji rosināja reformu projektu sākt no nulles.
Tautas priekšstāvji pauda bažas, vai iecerētās reformas neierobežos bērnu tiesības uz vienlīdzīgām iespējām iegūt izglītību. Līdzīgas bažas ir arī Latvijas Pedagogu domei, kas iesniegusi vēstuli tiesībsargam ar lūgumu izvērtēt, vai IZM iecerētās izmaiņas neierobežo bērnu tiesības uz vienlīdzīgu izglītības ieguvi, sēdē pavēstīja Latvijas Pedagogu domes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks.
Dome arī plānojot tuvākajā laikā atvērt interneta vietni, kur ikviens varēs izteikt savu redzējumu par izglītības sistēmā nepieciešamajām izmaiņām, un divu mēnešu laikā sagatavot alternatīvu reformu plānu.
Kopumā profesionāļi atbalsta reformu nepieciešamību, bet uzskata, ka IZM nav gana apspriedusi iecerētas reformas. Pedagogi baidās par to, ka, uz citu stundu rēķina sākot mācīt pirmo svešvalodu jau pirmajā klasē, var ciest nacionālās identitātes ieaudzināšana un skolās "tiks ražoti pasaules pilsoņi, nevis Latvijas patrioti".
Pedagogi neizprot, kas būs lēmēji par to, kuras mācību stundas konkrētā skolā samazinās līdz atļautajam minimumam un kuras neskars.
IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga paskaidroja, ka pašlaik vēl nav izlemts, kurš ietekmēs kāda priekšmeta stundu skaita samazināšanu, bet atbilstoši pašreizējam projektam programmas būs jālicencē, lai novērstu iespēju, ka direktors var lemt kādam kaut ko par labu, bet kādam citam ‒ par sliktu.
Vanaga piebilda, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests ir gatavs palīdzēt un sniegt konsultācijas tām skolām, kas būs ieinteresētas veikt izmaiņas, un arī ministrija ir atvērta ierosinājumiem un konstruktīvām sarunām.
IZM pārstāve arī uzsvēra, ka diskusijas par iecerētajām reformām aizvien turpinās, jo viedokļi par šīm izmaiņām dalās. Viņa piebilda, ka ir jau daudz izglītības iestāžu, kas tās gaida, lai varētu papildināt priekšmetu klāstu, un ir arī tādas, kas izmaiņas neatbalsta.
Vanaga klātesošajiem arī uzsvēra, ka dokumentu projekts neparedz skolēniem palielināt slodzi, bet dod iespēju skolai izvērtēt prioritātes un virzienus, kuros attīstīties turpmāk. Tas nebūt nenozīmē, ka tagad visām izglītības iestādēm kaut kas būtu jāmaina, – tās, kas gribēs strādāt pēc esošā stundu sadalījuma, šādu iespēju saņems, paskaidroja Vanaga.
Pedagogu domes priekšsēdētājs Mūrnieks arīdzan atzina, ka reformas ir laba doma, bet piebilda, ka līdz ar izmaiņām mācību stundu skaitā jābūt arī izmaiņām pamatizglītības standartā. Pēc viņa teiktā, ja standarts nemainās, gala prasības paliek tādas pašas, dažādās skolās tās būs jāīsteno ar dažādu stundu skaitu.
Diriģents Romāns Vanags pauda kritiku IZM iecerei, norādot, ka šis ir ministrijas "kārtējais eksperiments ar mūziku, dziedāšanu un tradīcijām". Viņš minēja, ka jau tagad skolās ir jālūdzas pēc kādas stundas, kurā dziedot saglabāt bērnos nacionālo identitāti.
Jau vēstīts, ka IZM iecerējusi noteikt minimālo stundu skaitu atsevišķiem priekšmetiem un tādējādi ļaut skolām izlemt, kurā virzienā attīstīties pastiprināti. Galvenokārt izmaiņas nepieciešamas, lai jau no pirmās klases, nevis, kā līdz šim, tikai no trešās klases varētu sākt mācīt pirmo svešvalodu.
Galvenokārt iecerētās izmaiņas attieksies uz pirmās un otrās klases skolēniem, un plānots, ka tās stāsies spēkā no 2014.gada 1.septembra. Pēc pašreizējās sistēmas angļu valodu sāk mācīt no trešās klases, un bērniem ir trīs stundas nedēļā. Pēc jaunā projekta angļu valodu sāktu mācīt no pirmās klases, un līdz otrajai būtu pa stundai nedēļā, bet no trešās klases ‒ pa divām stundām nedēļā.
