No Izglītības un zinātnes ministrijas puses gan izskanējis solījums palīdzēt, bet pagaidām galvenokārt viss ir atkarīgs tikai no skolas, pedagogu un vecāku ieinteresētības.
Valmieras Pārgaujas sākumskolas 3.c klasei ir mājturības stunda, un šajā klasē kopā ar pārējiem bērniem uzdoto darbiņu veic arī Liene, kas, tagad jau var teikt, skolas vidē ir iejutusies. „Es biju Anglijā trīs gadus un nomācījos līdz trešajai klasei,” saka meitene. Liene arī atzīst, ka Anglijā mācības ir bijušas daudz vieglākas. „Anglijā mājas darbi bija vienreiz nedēļā, bet Latvijā biežāk uzdod. Bet tas jau labāk,” stāsta Liene.
3.c klases audzinātāja Aiga Ieviņa stāsta, ka Lienes atvērtība un vēlme mācīties Latvijā ļāvusi gan tikt līdzi mācībās, gan iejusties klases kolektīvā. „(..) Angļu valodas stundās gāja izcili viegli. Varēja pat skolotājai palīdzēt. Bet tas jau arī no bērna ir atkarīgs, jo mēs nezinām, kāds viņš atnāk. Ne vienmēr ir tik pozitīvi piemēri,” saka Ieviņa.
Pārgaujas sākumskolā tagad mācās trīs skolēni, kuri uzsākuši mācības pēc ārzemju skolā pavadītā laika. Taču pirmajā klasē, kas, tā teikt, sāk no paša sākuma, kā stāsta skolas direktors Viktors Litaunieks, ir daudz vairāk atbraucēju. „Tieši šis gads bija liels telefonu zvanu gads. Bija ļoti, ļoti daudz zvanu no ārzemēm (..),” norāda Litaunieks.
Skolas direktors arī atzinīgi vērtē vecāku izvēli sākt mācības Latvijā pirmajā klasē, jo tad iejusties nav lielu problēmu, cita situācija ir, ja skolēns atgriežas jau vēlākās klasēs. „(..) Mums no ceturtās uz piekto klasīti ir lēciens, un piektajā klasē nāk jau daudz sarežģītāki priekšmeti. Nopietnāki. Tad jau bērniem patiešām ir grūti,” norāda Litaunieks.
Skolas direktora vietniece Velga Krieva atzīst, pieredze ar atbraucējiem ir dažāda un gan skolniekiem, gan skolotājiem ir jābūt gataviem, ka tas būs papildu darbs.
Bet kopumā lielas problēmas ar atbraucēju iejušanos skolā nesaskata. Vienu gan direktors uzsver - daudz sliktāka situācija ir tad, ja vecāki ir ārzemēs, bet bērni jau ilgus gadus Latvijā. „Šie bērni jūtas daudz sliktāk. Viņiem ir daudz grūtāk. Ar šiem bērniem mums ir daudz lielākas problēmas. (..) Cenšamies risināt viņa problēmas, bet ne vienmēr varam. Arī mums dažreiz pietrūkst padoma (..),” atzīst Litaunieks.
Bet. runājot par ģimenes atgriešanos un bērnu sūtīšanu Latvijas skolās, vienu gan pedagogi uzsver, vissvarīgākais esot ārzemēs saglabāt ģimenēs latvisku vidi un valodu.
