Šonedēļ skolēni no mācībām atpūšas – ir pavasara brīvlaiks. Pirms Covid-19 pandēmijas ik gadu šai laikā pirmo centralizēto eksāmenu angļu valodā kārtoja 12. klašu skolēni. Taču tagad tas pārcelts uz maiju, līdz ar to – skolēni turpina gatavoties šiem pārbaudes darbiem.
Loreta mācās 12. klasē Rīgas Imantas vidusskolā. Viņa šogad nolēmusi kārtot tikai obligātos trīs eksāmenus – latviešu valodā, matemātikā un angļu valodā.
“Manuprāt, ir pietiekoši liela slodze jau tagad, attālināti mācoties. Līdz ar to, kad esmu ļoti tālu no tiem cilvēkiem, ar kuriem ir ierasts būt, – man pazūd motivācija un ir grūti saņemties kaut ko darīt. Tāpēc tagad ir pēdējais laiks mācīties, gatavoties un sāk jau stress parādīties,” stāstīja Loreta.
Viņā uzskata, ka attālināti iegūst daudz mazāk zināšanu nekā klātienē. Visdrošāk viņa jūtas angļu valodā, taču satrauc matemātikas eksāmens, tāpēc skolniece cer, ka kādu laiku pirms pārbaudes darbiem epidemioloģiskā situācija uzlabosies un izdosies mācīties arī klātienē. Uz to cerības liek arī Jānis Lacāns, kurš mācās Rīgas Imantas vidusskolas 12. klasē. Viņš papildus obligātajiem eksāmeniem kārtos arī divus izvēles priekšmetus – fizikā un informātikā.
“Es samērā nesen esmu tikai sācis gatavoties fizikas eksāmenam. Pārlasu, eju cauri arī 10. un 11. klases grāmatām. Es tās visas tēmas atkārtoju. Kad to būšu pabeidzis, tad mēģināšu atrast iepriekšējo gadu eksāmenu un to izpildīt. Un tad iešu pie pārējiem priekšmetiem,” norādīja Lacāns.
Arī viņš kā galveno attālināto mācību trūkumu nosauc grūtības sevi motivēt, kā arī plānot savu laiku. Imantas vidusskolas matemātikas un fizikas skolotāja Ruta Muskare atzīst, ka šajā laikā skolēnu laika plānošanas prasmes ir uzlabojušās. Taču eksaktajās zinātnēs gatavoties eksāmeniem attālināti ir sarežģīti.
“Citreiz ir tā, ka viņi izrēķina pareizi, bet no matemātikas viedokļa pieraksts ir nepareizs. Piemēram, skolā es varu ar pirkstu iebakstīt, ka ir pareizi, bet tā neraksta. Un ir ļoti grūti pateikt un ieskaidrot viņiem, ka ir vajadzīgi skaidrojumi. Piemēram, ģeometrijas uzdevumos ir vajadzīgs skaidrojums, kāpēc tā rindiņa tur ir. Tad viņi arī vairāk iemācās,” skaidroja skolotāja.
Muskare skaidro, ka zināšanas šai laikā pasliktinās tiem skolēniem, kuriem kādā priekšmetā jau iepriekš bijušas grūtības. Ar šiem jauniešiem pedagoģe konsultējas atsevišķi.
“Viņi ir kļuvuši atvērtāki. Tas nozīmē, ka vairāk sāk uzdot jautājumus, kāpēc ir tieši tā un kur, piemēram, ir pazudis tas skaitlis,” stāstīja Muskare.
Skolotāja neslēpj, ka skolēni ir ļoti satraukušies par savu sniegumu eksāmenos. Satraukti eksāmeniem gatavojas arī Rīgas Juglas vidusskolas 12. klases skolniece Beatrise Dembovska. Papildus obligātajiem pārbaudes darbiem viņa kārtos arī eksāmenu ķīmijā.
“Bez praktiskām iemaņām ir ļoti sarežģīti. Mums jau gadu ir attālinātas mācības un ir ļoti sarežģīti. Manuprāt, ķīmija nav iedomājama bez laboratorijas darbiem. Skolotājs cenšas to aizstāt ar dažādām teorētiskām zināšanām un stundām. Skolā mums plānota arī individuālā klātienes konsultācija – tur atkārtosim praktiskās zināšanas, lai labāk sagatavotos eksāmeniem,” atzīmēja skolniece.
Dembovska atzīst, ka šajā laikā citi priekšmeti, kuros eksāmenu nav, mazliet paliek novārtā, jo nav pietiekami daudz laika. Vismazākās bažas Latvijas Radio uzrunātajiem skolēniem ir par eksāmenu angļu valodā – tā tiek pietiekami daudz praktizēta ārpus skolas. To pamanījusi arī Juglas vidusskolas angļu valodas skolotāja Sandra Čiapas. Tomēr, viņasprāt, attālināto mācību laikā zināšanas nedaudz cieš.
Čiapas norādīja: “Pēc pērnā gada pieredzes kopumā rezultāti bija pat labāki. Bet tur bija iemesls, kāpēc tie bija labāki – no eksāmena bija izņemta ārā gramatikas daļa. Līdz ar to kopējais rezultāts, kopējā aina izskatījās laba. Bet varbūt, ja šī valodas lietojuma daļa nebūtu izņemta ārā, tad šis procents, iespējams, būtu nedaudz krities. Bet nedomāju, ka daudz.”
Skolēni atzīst, ka pavadīt visu dienu pie datora mācoties ir nogurdinoši. Turklāt tagad šādi jāpavada vairāk laika, spodrinot zināšanas eksāmenu priekšmetos.
Ar ieteikumu, kā šo nogurumu pārvarēt, dalījās Rīgas Juglas vidusskolas 12. klases skolēns Klāvs Kalvenieks: “Man tas ir fiziski un emocionāli ļoti nogurdinoši, ka pie datora jābūt gan no rīta, gan vakarā. jauniešiem vajadzētu darīt kādas papildu lietas, pasportot. Man bija tā, ka es atsāku iet uz treniņiem, kaut arī ārā ir auksts vai parādās jebkura papildu lieta, ko darīt, – tas novērš uzmanību. Kaut arī pēc tam atkal jāsēž pie datora, tu domā citādāk. Tad arī emocionāli vieglāk paliek un rodas motivācija.”
Šobrīd plānots, ka pirmie eksāmeni 12. klašu skolēniem būs svešvalodās no 11. maija. Nedēļu vēlāk būs latviešu valodas eksāmens un 21. maijā matemātika. Uz šiem pārbaudes darbiem kopumā pieteikušies aptuveni 17 500 skolēnu. Kā tieši eksāmenu kārtošanu organizēs – tas atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas. Attālināti to darīt nav paredzēts, taču, ja situācija pasliktināsies, to datumi tiks pārcelti uz vēlāku laiku. Savukārt devīto klašu skolēniem eksāmeni tāpat kā pērn ir atcelti, taču būs jākārto diagnosticējošais darbs.
