Trešās klases skolēniem Rēzeknes 5. vidusskolā latgaliešu rakstu valodas mācību stunda notiek reizi nedēļā. Vidēji to apmeklē desmit bērni, viņu vidū gan tie, kam latgaliešu valoda ir dzimtā, gan arī latviski runājošie un krievvalodīgie.
Galvenais pilotprojekta mērķis ir veicināt izpratni, ka jebkura valoda ir ikdienā lietojama, kopjama un no paaudzes paaudzē pārmantojama.
Rēzeknes 5. vidusskolas 3. klases skolniece Evelīna, vaicāta, kā viņai varētu noderēt latgaliešu valodas prasmes, atzina:
"Ar mani var runāt latgaliski, uzdot jautājumus par Latgali un es varu uz tiem atbildēt un runāt latgaliski."
Savukārt Riebiņu vidusskolas 10. klases skolniece Lāsma Jurkāne sacīja: "Rakstīt ir grūti, bet es mācos, nav nekā neiespējama, mēs mācāmies, mēs cenšamies, un arī ir bijuši jau šogad tādi domraksti, kas tapa latgaliski."
Tikmēr latgaliešu rakstu valodas skolotāja Rēzeknes 5. vidusskolā Aelita Andrejeva pauda: "Tā stunda ir iespēja vismaz kaut cik bērniem to valodu attīstīt, pamācīt kaut ko jaunu. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti vērtīgi."
Pedagogi novērojuši, ka mazo interesi par latgaliešu rakstu valodas apguvi ietekmē vairāki faktori. Ir vecāki, kas bērnus, kuri jau tā aktīvi apmeklē citus pulciņus, nevēlas pārslogot, citiem trūkst zināšanu par latgalisko vērtību nozīmi, vēl kāds tic stereotipam, ka bērnam ar latgaliešu valodas akcentu būs grūti komunicēt latviski.
Par to visu, pēc pedagogu domām, jārunā plašāk un jāskaidro, ka latgaliešu valoda praktiski noder uzņēmējdarbībā, kultūras aktivitātēs, inženierzinātnēs un citviet.
Skolotāja Andrejeva uzskata: "Varbūt arī kaut kad nākotnē būs tā, ka kaut kādā darbavietā tā būs svarīga, kaut vai žurnālistikā tik tiešām ir jāprot, lai mēs varētu savā reģionā runāt."
Riebiņu vidusskolā latgaliešu rakstu valodu mācās 10. klase. Interesi šeit veicina arī ar dažādiem tieši jauniešiem aktuāliem paņēmieniem.
"Mums arī ir padomā, ka mēs taisīsim dziesmām subtitrus latviski vai latgaliski, latgaliskojam latviski, latviskojam latgaliski vai angļu dziesmām varam taisīt tos subtitrus," sacīja latgaliešu rakstu valodas skolotāja Riebiņu vidusskolā Diāna Bravacka.
Pavisam latgaliešu rakstu valodu šajā mācību gadā māca 17 skolās visā Latgalē, izņemot Daugavpili un Līvānu novadu.
Pilotprojektu finansē Valsts kultūrkapitāla fonda “Latvijas Valsts mežu” programma. Pedagogi uzskata, ka turpmāk plašāks atbalsts jāgūst arī no valsts un pašvaldībām. Turklāt pagaidām mācību stunda nav ikgadēja katrā klašu grupā.
Bravacka norādīja: "Jo vairāk būs zinātāju latgaliski, jo vairāk pastāv iespēja, ka mēs arī Latviju kā nacionālu valsti noturam, un tas šajos apstākļos ir ļoti svarīgi. Ja jau gadus 20 francūži uztraucas par savas valodas pastāvēšanu, tad ko mums sacīt?"
Kopīgos semināros un pieredzes apmaiņā tapušas pirmās idejas par vienota mācību līdzekļa izveidi. Savukārt skolēni tagad gatavojas latgalisko lasījumu konkursam “Vuolyudzāni”, olimpiādei, kā arī aprīļa nogalē gaidāmās Latgales dienas pasākumiem. Nozīmīgākais no tiem – Latgales kongress – notiks 27.–29. aprīlī Rēzeknē.
