Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latvijā atzīmē skolotāju dienu

Pedagoga profesijas entuziaste Iluta Asermane svin jau 19. Skolotāju dienu

Viņi mums palīdzēja apgūt prasmes, bez kurām tagad savu ikdienu nespējam iedomāties – ne vien lasīt, rakstīt un rēķināt, bet arī domāt, analizēt, paust savu viedokli un ieklausīties citos. Visā pasaulē šajā nedēļas nogalē atzīmē Skolotāju dienu. Latvijā savas zināšanas citiem ik dienu nodod teju 30 tūkstoši pedagogu, un Latvijas Televīzija viesojās pie skolotājas Ilutas Asermanes, kurai šī ir jau jau 19. Skolotāju diena.

Šogad atkal ar jauniem audzināmajiem, par kuriem viņa jau pēc pirmā kopā pavadītā mēneša saka – savējie. Un visiem 30 savējiem skolotāja jau atceras ne tikai vārdus, bet pat vecāku vārdus – atmiņa uztrenēta ne pa jokam.

"Bērnus, kad tu iepazīsti ar vārdiem, katrs ar kaut ko tev asociējas, ar kaut ko saistās. Šķiet, ka mēnesis ir ļoti maz, bet patiesībā tas ir ļoti daudz. Mēs esam esam lielāko dienas daļu kopā. Tur nav variantu, tur ir jāiemācās tie bērni," stāsta "Rīdzes" 1.b klases audzinātāja Iluta Asermane.

Pirmklasnieki vienmēr ir īpaši. Viņiem jāmāca ne tikai matemātika un latviešu valoda, bet arī klausīties skolotājā un citam citā, kā arī risināt visas tobrīd šķietami lielās ikdienas problēmas. Tāpēc skolotāja Iluta savējiem māca trīs P – pajautāt, paslavēt un piedāvāt.

1.b klases skolnieks Leo domā, ka bez skolotājiem dzīve būtu grūta, jo "mamma un tētis visu laiku ir darbā, bet vakarā viņiem jādara savas lietas, jo tētis visu laiku mazgā moci un mammai jātaisa ēst."

Iluta atzīsta, ka 19 gadu laikā ir ļoti mainījusies kā skolotāja.

"Patiesībā katrs gads ir kā eksperiments.

Mēs dzīvojam līdzi laikam, sekojam līdzi pārmaiņām izglītības sistēmā un arī darba ikdienā. Kad mēs sastādām kontroldarbus bērniem, liekas, ārprāts, tas ir šausmīgs darbs – izdarīt, ielikt plauktā, lai nākamreiz tu vari paņemt. Nekad tā nesanāk, nekad! Es pat nevarētu pateikt, kādai skolotājam vajadzētu būt algai. Bet, kad tu paskaties tajā ciparā, liekas – nu, jā, tā, izdzīvošanai... Bet, kad tu strādā un esi stundā priekšā bērniem, tu esi aizrāvies darbā, un tu nedomā – tā, par šito man nemaksā, par to man nemaksā. Bet tu dari savu darbu. Mēs esam savas profesijas entuziasti," stāsta skolotāja.

Teju 20 skolā pavadīto gadu laikā Iluta gan ir domājusi arī par citām profesijām, mazāk nogurdinošām, bet katru septembri, atgriežoties skolā, šīs domas sazin kur nozudušas.

"Tāpēc, ka darbs – tā ir viena puse, un emocionālā puse – tas ir atkal kaut kas cits, jo tu saņem no bērniem to atgriezenisko saiti un mīlestību, ko varbūt citas profesijas pārstāvjiem nav iespējas saņemt," skaidro Iluta.

Bērni stāsta, ka skolotāja Iluta ir stingra un maiga – jauka, dāsna. Iluta esot forša un dažreiz arī stingra, bet viņa ļoti labi mācot.
 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti