Pēc ziņām par DP aktivitātēm LTV lūdz pārbaudīt savu žurnālistu datu aizsargātību


Ņemot vērā masu medijos izskanējušo informāciju, ka Drošības policija, lai noskaidrotu informācijas avotu Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta sižetam par iespējamo mierizlīgumu ar bijušo aviokompānijas "airBaltic" vadītāju Bertoltu Fliku, ir izsekojusi vairākus LTV žurnālistus un ir izpētītas viņu telefonsarunu izdrukas un īsziņas, LTV aicina atbildīgās institūcijas sniegt skaidrojumu vai arī noliegt izskanējušo informāciju.

"Latvijas Televīzijas valde, uzsākot savu darbu 2013. gada pirmajā pusē, kā vienu no prioritātēm izvirzīja redakcionālās neatkarības stiprināšanu un žurnālistiskās neatkarības nodrošināšanu LTV Ziņu dienesta darbībā. LTV vadība uzskata par savu pienākumu rūpēties, lai LTV žurnālisti varētu profesionāli un neatkarīgi veikt savus darbu, pilnvērtīgi atainojot valstij un sabiedrībai būtiskus un aktuālus procesus, un viņu profesionālā darbība netiktu ietekmēta vai pat apdraudēta," komentē LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, uzsverot, ka, ja citos medijos šāda informācija ir izskanējusi, tad LTV vadības pienākums ir vērsties pie valsts varas pēc skaidrojuma un papildu informācijas.

LTV, vēršoties pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Valda Zatlera, ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika, Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša, vēlas noskaidrot, vai medijos izskanējusī informācija atbilst patiesībai – ja tā, ar kādām tiesību normām un kāda ierosinātā procesa ietvaros šīs darbības ir pamatotas un kurš tās ir sankcionējis. Vai, veicot procesuālas darbības pret citām personām, nav iegūta informācija par žurnālistu privāto un profesionālo dzīvi, un nav atklāti žurnālista informācijas avoti, tādejādi pārkāpjot Latvijas un starptautisko tiesību normas, kas aizsargā tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību (Satversme, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācija, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un citas) un vai par to atbildīgajām personām nav jāpiemēro likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" noteiktā atbildība par žurnālista pienākumu izpildes traucēšanu un par informācijas avota noslēpuma izpaušanu?

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā skaļi izskanēja ziņas par Drošības policijas (DP) veikto kratīšanu Valsts kancelejas direktores palīga Ivara Mēkona kabinetā un mājās. Saistībā ar šo kriminālprocesu valsts drošības iestāde jau iepriekš bija veikusi dažādas izmeklēšanas darbības gan Valsts kancelejā, gan Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā. Atsevišķiem žurnālistiem ir bažas, ka kriminālprocess tiek izmantots, lai iejauktos viņu darbā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt