Pēc pērn ieviestās Administratīvi teritoriālās reformas Ropažu novads, kurā ietilpst bijušais Garkalnes, Stopiņu un Ropažu novads, ir teju vienīgais Latvijā, kurā nav tiešas sabiedriskā transporta satiksmes ar visiem bijušajiem administratīvajiem centriem. Tādas grūtības izjūt garkalnieši, kuri nevar nokļūt ne uz Ropažiem, ne arī uz domi, kas atrodas Ulbrokā.
Par to Latvijas Radio uzrunātie cilvēki Garkalnē ir neapmierināti:
"Es domāju, ka tam vajadzētu būt kaut kā noorganizētam. Šobrīd tā dome ir tā kā pilnīgi atrauta no iepriekšējās infrastruktūras, un es nestādos priekšā, piemēram, ja cilvēkam kaut ko vajag, kā viņš tur var nokļūt. Vai arī otrs variants – protams, viss ir elektroniski. Tas ļoti atvieglotu, ja varētu elektroniski daudz ko darīt," sacīja Elīna.
"Protams, vajag, un lai autobusi kursē biežāk. Turklāt pieturvietās jānovieto normāls kursēšanas grafiks," pauda Aleksejs.
"Es neesmu apmierināta. Autobusu kursēšanas grafikam ir grūti pielāgoties. Tajā laikā, kad autobusi nekursē, varētu braukt vilcieni, taču sanāk tā, ka abi transportlīdzekļi brauc gandrīz vienā laikā. Tas ir ļoti neērti," norādīja Aņa.
"Nezinu, ko es darītu. Droši vien atrastu, kā aizbraukt, bet ērti tas, protams, nav. Satiksme vispār tāda diezgan neērta," bilda Natalja.
Savukārt Autotransporta direkciju jautājums, kāpēc starp pagastiem nav tieša sabiedriskā transporta savienojuma, ir pārsteidzis, jo iestādē vēl neviens nav vērsies par šo problēmu. Direkcijas pārstāve Zane Plone norādīja – ne novada dome, ne arī iedzīvotāji nav lūguši noorganizēt satiksmi starp minētiem pagastiem. Tāpēc tuvākajā laikā to nav plānots atklāt.
"Mūsu līdzšinējā praksē nav bijis tā, ka mēs atklājam maršrutu tikai tāpēc, lai tas būtu ar cerību, ka varbūt kādu dienu kāds tajā brauks. Nē, jo tas tomēr prasa diezgan lielu finansējumu no valsts puses," sacīja Plone.
Ropažu novada domes vadītāja Vita Paulāne ("Latvijas attīstībai") skaidroja, ka sabiedriskā transporta plānošana notikusi vēl pirms novadu reformas, tāpēc pašlaik starp visiem pagastiem tiešas satiksmes nav. Tā nav nodrošināta arī starp Ulbroku un Vangažiem. Taču Paulāne atzīmēja, ka lielas nepieciešamības iedzīvotājiem braukt uz domi nav, jo visus pamatpakalpojumus var saņemt pagasta centros. Savukārt, ja cilvēkam tomēr vajag nokļūt uz Ropažiem vai Ulbroku, tad to varot ērti izdarīt, pārsēžoties Rīgā.
Paulāne gan apgalvoja, ka savienojumus tomēr vajadzētu nodrošināt, taču autobusi kursēs, iespējams, tikai pāris reizes mēnesī: "Ļoti loģiski ir jāsaplāno sabiedriskā transporta [sistēma]. Ir jādomā par vienotu biļešu tarifu. Ir jābūt ļoti loģiskai pārsēšanās [iespējai], jo, protams, mēs nevaram pateikt, ka visur mēs nokļūsim ar vienu sabiedrisko transportu."
Satiksme starp visiem Ropažu novada pagastiem varētu būt atklāta ne agrāk kā pēc trim gadiem. Līdzīgas grūtības izjūtot arī Babītes iedzīvotāji, kuri ar sabiedrisko transportu nevarot nokļūt uz novada centru – Mārupi. Šo jautājumu Autotransporta direkcija gan aktīvi risinot.
Virkne Latvijas pagastu ir noslēgti no sabiedriskā transporta tīkla
Palielinās nemiers par sabiedriskā transporta pieejamību. Tā uzskata Latvijas Pašvaldību savienībā, skaidrojot – lai autobusu kursēšanu varētu nodrošināt tādā pašā režīmā kā pērn, trūkst gandrīz 14 miljonu eiro.
Savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš sacīja, ka ir virkne pagastu Latvijā, kuri ir noslēgti no sabiedriskā transporta tīkla. Tomēr valstij nav informācijas, cik tādu pagastu varētu būt. Viņš atzina, ka uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāte, tomēr problēmjautājums saglabājas sabiedriskās transporta pieejamība attālākos reģionos.
Salmiņš uzskata, ka Administratīvi teritoriālās reformas mērķu izpildi patlaban no ekonomikas viedokļa ir grūti vērtēt un par reformas “izcilām uzvarām” pagaidām ir pāragri spriest.
“Mums jau ir bažas, ka tiek darīts viss, lai tos [mērķus] nevarētu izmērīt, jo izskatās, ka arī statistikas programmā turpmākajiem gadiem jau būs salīdzinājums esošo novadu ietvarā, nevis to 119 [kas bija iepriekš]. Līdz ar to objektīvi mēs pat nevarēsim izmērīt, vai tas ir labi vai slikti, jo nebūs statistikas,” sacīja Salmiņš.
KONTEKSTS:
2020. gada 5. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību. Vēlēšanās bijusi rekordzema aktivitāte. Kopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 11. septembrī.
