“Vienotības” frakcijas sēdē ceturtdien apspriesta koalīcijas partneru - Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības nostāja – neatbalstīt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinājumu par papildu bēgļu uzņemšanu, saskaņā ar kuru Latvijai būtu jāuzņem ne tikai 250 cilvēki pēc brīvprātības principa, bet arī 526 bēgļi kvotas ietvaros.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Saeima ceturtdien nolēma nodot komisijām Nacionālās apvienības steigā iesniegtos grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz, ka visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju, lēmumus pieņemt var tikai parlaments.
„Vienotība” vadītāja Solvita Āboltiņa iepriekš skaidroja – „nacionāļu” priekšlikumus partija atbalstīja, jo arī premjere Laimdota Straujuma ir paudusi, ka Saeimu vajadzētu iesaistīt lemšanā, taču likumprojekts vēl būs būtiski jāuzlabo. Tagad tas būšot iespējams, jo sākumā Nacionālā apvienība iniciatīvu gribēja iesniegt kā priekšlikumu trešajam lasījumam, bet koalīcijā izdevies viņus atrunāt.
Savukārt ZZS nostāju Āboltiņa komentē šādi. "Tā ir viena no fobijām. Politiķi iet pie vēlētājiem, un vēlētāji saka, ka "mēs negribam". (..) Viņi atskaņo savu vēlētāju viedokli," atzīst Āboltiņa.
Sabiedrībā ir sakāpinātā interese par bēgļu jautājumiem, un politiķi, redzot šo negatīvo attieksmi, mēģina no šīs problēmas distancēties, atzina Āboltiņa.
Viņa gan norādīja, ka ES ministri vai premjeri var izlemt par dažādiem iespējamiem risinājumiem bēgļu problēmai, piemēram, ja bēgļu kvotas noteiks regulā, neieviešot regulu, pirmā soda nauda būs 390 000 eiro un katru dienu būs jāmaksā zināmi tūkstoši, tikpat labi var piedāvāt iemaksāt 2% no iekšzemes kopprodukta jeb 25 miljonus eiro ES budžetā, ko pārdalīt tām valstīm, kuras gatavas uzņemt bēgļus. Un Latvija nevarēs to atļauties, jo nevar atrast tādu naudu pat savām vajadzībām.
Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai ES dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam, Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopumā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamiem patvēruma meklētājiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
Nākamnedēļ par Junkera piedāvājumu diskutēs Eiropas Savienības iekšlietu ministri.
