Algas nav pirmskrīzes līmenī
Prokurori ir devušies tiesnešu pēdās, ST apstrīdot Atlīdzības likuma atbilstību Satversmei. Apstrīdētais punkts paredz, ka prokuroru algas ir atkarīgas no rajona tiesu tiesnešu algām, bet tiesnešu mēnešalgas – no valsts pārvaldes juristu atalgojuma.
Kalnmeiers, kurš vērsās ST, iebilst pret tiesnešu algu sasaistīšanu ar valsts pārvaldes juristu algām.
„10 gadu laika valsts nav radusi iespēju tiesnešu un prokuroru algas atgriezt sākotnējā, augstākajā līmenī, kas bija 2007.gadā. Mēs uzskatām, ka tā ir gan izpildvaras, gan likumdevēju varas nevēlēšanās risināt tiesu varas problēmas. Ja mēs runājam, ka šie trīs valsts varas atzari ir vienlīdzīgi, tad tas ir tikai deklaratīvs paziņojums,” saka Kalnmeiers.
Ceturtdien 18.maijā prokuroru alga bez amata pakāpēm ir nedaudz lielāka par 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir par 5% mazāk kā bija pirms 2007.gada krīzes. Togad, vispārējās krīzes dēļ, prokuroriem atalgojumu samazināja par 40%.
Kalnmeiers saka, ka 2011.gadā atdoti 35% no atņemtā, bet citiem valsts maizē strādājošajiem, pēc ģenerālprokurora teiktā, algas celtas par 50% un pat 60%.
Norāda uz «viltībām» valsts pārvaldē algu jautājumos
Kalnmeiers radio teic, ka prokuroru algas ir nesamērīgi mazas, ja salīdzina ar citu valsts pārvaldē strādājošo algām un atbildību. Viņš atzīmē, ka valsts pārvaldes juristu deklarācijas liecina, ka viņu rocība pēdējo gadu laikā ir kāpusi, jo celtas dažādas piemaksas, bet alga palikusi nemainīga. Tādēļ, pēc Kalnmeiera domām, arī tiesnešiem un prokuroriem kopš 2011.gada algas nav kāpušas.
„Piemēram, tas, lai nepalielinātu šo, kas ir teikts atlīdzības likumā, tienešu mēnešalgas nosaka, pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram. Viņiem algas nepalielina, viņiem palielina motivācijas, piemaksas, prēmijas, naudas balvas, un, ja mēs skatāmies nevis algas apmēru, bet gada atlīdzību kopumā, tad tas pieaugums ir ievērojams, bet algas nav palielinātas. Tā ir tāda viltība!” uzsver ģenerālprokurors.
Viņš nikni atsaucas uz kādu mediju ziņu, kurā lasījis - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks pērn saņēmis lielāku algu kā Augstākās tiesas (AT) vadītājs.
„Kliedzošs piemērs, es gan speciāli nepārbaudīju, jo paļāvos, ka medijos ziņas ir patiesas - Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšniekam valsts izmaksātais atalgojums par 2016.gadu bija lielāks kā AT priekšsēdētājam izmaksātais atalgojums. Tā ir acīmredzama nesamērība un neatbilstība tai atbildībai, varu sadalījumam. Es domāju, ka prasība ST ir pamatota,” norāda ģenerālprokurors.
Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta publiski apskatāmās amatpersonu deklarācijas rāda, ģenerālprokurors maldās. Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns, kurš šogad devās pensijā, pērn ir saņēmis mazāku algu kā AT priekšsēdētājs, taču vidēji par 44 eiro mēnesī lielāku kā ģenerālprokurors. Kalnmeiers piebilst, ka prokurori ir policistu uzraugi kriminālprocesos, tāpēc ir ačgārni, ka uzraugāmajiem algas ir lielākas. Te gan jānorāda - ierindas policistu rocība ir mazāka kā prokuroriem.
Kalnmeiers saka, ka viņam neskauž citu rocība, bet viņš vēlas, lai arī tiesu sistēmā strādājošie saņemtu atbilstošu atalgojumu.
Viņš atgādina, ka Tieslietu padome ar valdību pērn sprieda par tiesnešu un prokuroru atalgojumu. Panākta vienošanās, ka tiesu varas pārstāvjiem nākamajos trīs gados algas cels pakāpeniski. „Solījums netika turēts. Jo MK nolēma, ka algu palielinājums būs tikai 2018.gada, orientējoši 19% apmērā,” stāsta ģenerālprokurors.
Šī solījuma neturēšana arī bijis grūdiens ST virzienā.
Rasnačs un Valsts kanceleja atzīst Atlīdzības likuma nepilnības
Par tieslietu nozari atbildīgais ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) saka – ģenerālprokurora rīcība ir loģiska.
„23.marta valdības sēdē, kad valdības ministri debatēja par vidējā termiņa budžeta bāzi, nebija projektā noteiktas garantijas par 2019. un 2020.gadu, par ko iepriekš bija vienošanas. Bija paredzēts pieaugums gan prokuroru, gan tiesnešu atalgojumā gan 2019. gadā, gan 2020.gadā, bet [tagad] mēs redzam, ka ir tikai 2018.gadā. Loģiski, ka ģenerālprokurors ir rīkojies tā pat kā Tieslietu padome jau pirms laba laika. Proti, ir vērsies ST,” komentē Rasnačs.
Viņš pievienojas Kalnmeieram, ka Atlīdzības likums attiecībā uz tiesu varas pārstāvjiem – tiesnešiem un prokuroriem - nav taisnīgs.
Tam, ka Atlīdzības likums nav pilnīgs, piekrīt arī Valsts kanceleja. Tās direktora vietniece valsts pārvaldes un komunikācijas jautājumos Baiba Medvecka stāsta, ka Saeimas uzdevumā ir izveidota darba grupa, kuras darbs ir pilnveidot šo likumu. „Šis ir viens no tiem jautājumiem, kas ir darba kārtībā - vai un kā pārskatīt šis skalas, kas ir valsts pārvaldē,” norāda Medvecka.
Viņa skaidro, pirms laika pētīts atalgojums valsts pārvaldē un privātajā sektorā, secinot, ka valsts iestādēs strādājošie saņem krietni mazāk kā privātajās firmās nodarbinātie. Šīs starpības dēļ valsts sektorā ir grūti atrast labus speciālistus.
Kalnmeiers, jautāts vai algu jautājums ietekmējis prokuroru vēlmi strādāt iestādē, saka, pagaidām tādu problēmu nav. Visi pērn un šogad prokuratūru atstājušie, to darījuši, jo pienācis pensijas vecums. Arī vakanču joprojām ir mazāk kā gribētāju tās ieņemt. Taču ģenerālprokurors bažījas, ka nākotnē šī situācija var mainīties.
ST prokuroru algas jautājumu sāks pētīt oktobrī. Savukārt par tiesnešu algām Satversmes tiesa lems, visticamāk, tikai ziemā.
