Svētdien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā tika nogādāta ģimene, kuru radi un kaimiņi atrada guļam bezsamaņā. Ģimene saindējusies ar tvana gāzi un par divu cilvēku dzīvību joprojām cīnās reanimācijā.
Otrdien slimnīcā ātrās palīdzības mediķi nogādāja jau otro ģimeni, kas mājās saindējusies ar tvana gāzi. Divvietīgajā palātā Toksikoloģijas un sepses klīnikā ārstējas Ilona ar vīru.
“Slikti jutāmies vakarā, bet mazums kādreiz slikti jūtas cilvēks. Vienkārši vienos naktī meita ieskrēja pie mums guļamistabā un teica, ka znots nokritis. Tad izsaucām ātros. No sākuma domāja, ka ar sirdi, bet tad atbrauca meita ar znotu uz slimnīcu. Viņiem konstatēja ļoti lielu saindējumu. Tvana gāze. Tad arī mēs ar vīru braucām uz slimnīcu,” stāsta Ilona.
Ģimene dzīvo daudzdzīvokļu namā Rīgā un jau septīto gadu ziemas sezonā dzīvokli silda ar apkures katlu.
Tāpat ar gāzi dzīvokli sildīja arī ģimene, ko slimnīcā ieveda vēl pirms pāris dienām. Šos cilvēkus bezsamaņā atrada kaimiņi. Kopš aizmigšanas bija pagājušas vairāk nekā 15 stundas. Divi no viņiem vēl joprojām atrodas reanimācijā. “Ja tajā vietā, skābekļa vietā, ir tvans, tad šūnām skābeklis netiek piegādāts un šūnas iet bojā. Visvairāk cieš sirds un galvas smadzenes,” skaidro Austrumu slimnīcas klīniskais toksikologs Roberts Stašinskis.
Jāpārliecinās par gāzes katlu drošību!
Gan mediķi, gan arī gāzes katlu uzstādītāji un tehniskie meistari aicina cilvēkus pievērst uzmanību saviem apkures katliem. Edgars Dūmiņš remontē un veic apkopi SIA „Junkers” ražotajiem gāzes katliem. Viņš atgādina, ka cilvēkiem noteikti jāpārliecinās, vai katlu apkopi veic sertificēti meistari, tāpat regulāri jāvēdina telpa, kurā atrodas apkures katls.
“Es neteiktu, ka tā ir cilvēku neuzmanība. Tā varētu būt nevērība un nezināšana. Bieži vien ir tā, ka cilvēks nopērk dzīvokli, tur ir gāzes katls, bet viņš nezina, ka katlam ir nepieciešama apkope reizi gadā. Un tā nav arī gāzes katla vaina. Ja katlu atbilstoši aprūpē, tad tādas problēmas nenotiek. Tvana gāze telpā var nonākt tad, ja degšanas vietā ir hronisks skābekļa deficīts. Ja nepietiek gaisa degšanas vietā,” stāsta Dūmiņš.
Ilonas ģimene pēc atgriešanās mājās iegādāsies tvana gāzes detektoru. To darīt iesaka arī apkures katlu apkopes meistari un mediķi.
Tvana gāzes koncentrācijai pārsniedzot pieļaujamo līmeni, detektors sāks pīkstēt un brīdinās par gāzes noplūdes draudiem.
To, ka pie gāzes noplūdes vainojami apkures katli, kategoriski noliedz apkures sistēmu tirgotāji. Speciālists, kurš nozarē darbojies 25 gadus, uzsver – katrā pēdējos 10 gados izgatavotā gāzes katlā ir iebūvēts detektors. “Viņš automātiski atslēdz gāzes padevi. Gāze deg ar ventili, viņš noslēdz ventili un gāze netiek padota un katls vienkārši nodziest. (..) Visas gāzes iekārtas ir sertificētas Eiropā, un ES standarti ir ļoti stingri, praktiski tie ir 100% droši katli,” saka apkures sistēmu tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Andris Bērzkalns.
Tirgotājs noliedz arī, ka nepamanīta noplūde iespējama, ja detektors salūzis, jo tas uzreiz parādītos ierīces monitorā. Situācijas, kad noplūde tomēr notikusi, speciālists skaidro ar cilvēcisko faktoru – vai nu paši ko ne tā izdarījuši, vai kaimiņi vainīgi, varbūt jāpārbauda skurstenis. Tikmēr ārsti katru gadu saskaras ar saindēšanos autonomās gāzes apkures dzīvokļos un norāda – drošākais ir ierīkot dzīvoklī tvana gāzes detektoru, jo saindēšanās simptomi reti liekot cilvēkiem aizdomāties pareizajā virzienā.
Ik gadu saindējas 60-70 cilvēki
Sākoties apkures sezonai, slimnīcā katru gadu nonāk vidēji 60 līdz pat 70 pacientu, kas saindējušies ar tvana gāzi. Tad mēdz sāpēt galva, var būt arī nelaba dūša, bet tikai retais tam savlaicīgi pievērš uzmanību.
“Saindējoties ar tvana gāzi, sākas ļoti nespecifiskas izmaiņas. Tās ir galvassāpes, tās ir sliktas dūšas, tas ir vājums līdz bezsamaņai. Ja cilvēki, kamēr ir rīcībspējīgi, spēj izsaukt ātro palīdzību, neapšaubāmi ātrā palīdzība ierodas ātrāk un var ātrāk viņiem sniegt palīdzību, ja cilvēks nav spējīgs kaut ko darīt, tajā pašā laikā arī uzgriezt telefona numuru, izsaukt glābējus, tad viņš var arī nomirt,” skaidro Austrumu slimnīcas klīniskais toksikologs Roberts Stašinskis.
Toksikologs rāda arī speciālas hiperbārās oksigenācijas kameras, kas nodrošina paaugstinātu spiedienu un dod skābekli, spiežot ārā tvanu. Pacientiem šajās kamerās jāguļas uz stundu divas reizes dienā.
Jau ziņots, ka gada pirmajā nedēļā septiņi cilvēki nonākuši slimnīcā pēc saindēšanās ar tvana gāzi. Divi pacienti jau vairākas dienas atrodas reanimācijas nodaļā.
