Panorāma

Kā notiks bankomātu pielāgošana eiro?

Panorāma

Mācību uzņēmumi -- pakāpiens uz pelnošu biznesu

Unikāla operācija Stradiņa slimnīcā

Pēc unikālās operācijas pacients jau devies mājās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Par spīti ugunsgrēkam, pēdējā laikā bēdīgi slavenajā Stradiņa slimnīcas 32. korpusā vēl joprojām glābj dzīvības. Īsi pirms ugunsgrēka šeit pirmo reizi Latvijā tika veikta viena no sarežģītākajām operācijām pasaulē. Jau šonedēļ pacients devās mājās pats savām kājām.

Jurijam šobrīd ir 31 gads. Dzīve izmainījās pirms pieciem gadiem, izskanot diagnozei “plaušu hipertenzija”. Jaunajam vīrietim pulmonālajās artērijās bija izveidojušies trombi, to dēļ asinis netika uz plaušām, izraisot pastāvīgu skābekļa trūkumu.

„Diagnoze plaušu hipertenzija ir smaga tādā ziņā, ka pacients faktiski ir gandrīz guļošs. Viņš elpas trūkuma dēļ nevar noiet vairāk kā 10-20 metrus,” kardiologs Andris Skride stāsta – spiediens labajā sirds kambarī puisim bija piecas reizes augstāks par normu, pie šādas diagnozes – atlicis maksimums gads. Zāles, ko mēdz izmantot šādos gadījumos trombu šķīdināšanai, nelīdzēja, vienīgais glābiņš – operācija. Tāda, kāda Latvijā vēl nebija veikta.

Tagad Skride saka – bija drošs, ka izdosies, tomēr mirstības risks šādām operācijām ir 5-8%. Ārsts atzīst – mūsdienām tas ir milzīgs. Ne velti šādas operācijas pasaulē veic reti kur – Polijā ir viens šāds centrs, Vācijā un ASV – arī pa vienam.

„Mūsu gadījumā izvēle ir bijusi pareiza, pacients jūtas labi pēc operācijas, visi rādītāji – gan kardiogramma, gan sirds ehokardiogramma ir uzlabojušies, faktiski šī plaušu hipertenzija ir izzudusi vispār,” gandarīts ir Skride.

Operāciju unikālu padara fakts, ka tās laikā pacienta ķermeņa temperatūra tika samazināta līdz 18 grādiem un vairākkārt tika apturēta asinsrite.

„Mums ir jāredz plaušu artērijas. Ja plaušu artērijās plūst asinis vai nāk no otras puses asinis, nevar redzēt, ko operē. (..) Operācijas laikā pilnībā tiek apstādināta cilvēka ķermeņa asinsrite, arī mākslīgā asinsrite tiek apstādināta, lai varētu operēt plaušu artērijas, un ķermeņa temperatūra tiek pazemināta, lai neciestu smadzenes.”

Operācijas laikā pacienta asinsriti apturēja divas reizes pa 20 minūtēm. Kopumā operācija ilga septiņas stundas. Latvijā katru gadu vajadzētu 10–20 šādas operācijas. Tagad maisam gals vaļā, bet īstenot tik daudz tāpat nebūs iespējams. Ārsts skaidro – būs jāvērtē, kuram pacientam lielākas atveseļošanās iespējas. Paredzams, ka Jurijs atlabs pilnībā, turklāt visai strauji.

„Pēdējā laikā negāju ārā, bija grūti elpot. Bet tagad jau staigāju pa ielu, daudz labāk jūtos. Gribu uz darbu atkal, strādāt. Tagad domāju par jaunu profesiju. - Ir jau kādas idejas? - Nu jā. Ar datoriem. - Pa šo laiku droši vien daudz sanācis pie datora. - Jā. Sēdēju mājās pie datora. Šodien mājās? - Jā. - Un ārā iesi pats? - Protams. Iešu pats,” sarunā saka Jurijs, viņš tagad saka lielu paldies ārstiem.

Operācijā piedalījās daudz speciālistu, atbrauca arī profesors no Polijas. Sākotnēji apsvērta iespēja operēt Polijā vai Anglijā, bet mūsu ārsti vēlējās iegūt pieredzi, lai turpmāk šādas operācijas notiktu arī Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti