Tagad jautājums par ēkas rekonstrukciju būs daudz aktuālāks nekā līdz šim, un ir nepieciešams pēc iespējas ātrs risinājums, norāda muzeja pārstāvji.
Brigita, kura strādā Rīgas Tehniskajā universitātē Vecrīgā, bija viena no pirmajiem ziņotājiem par dūmiem virs Latvijas Okupācijas muzeja. Viņa stāsta, ka liesmas bija ļoti lielas.
Pusdivpadsmitos saņemot izsaukumu, ugunsdzēsības un glābšanas dienests uz muzeju atsūtīja sešas ugunsdzēsēju mašīnas autocisternas, pacēlāju un kāpnes.
Atlaužot ārsienas plāksnes un izņemot siltumizolācijas materiālu, atklājās, ka deg bēniņu koka konstrukcijas un ēkas ārsiena.
Dienesta pārstāvis Artūrs Putrālis pastāstīja, ka “degšanas platība nav neko diži liela, bet izskatījās diezgan iespaidīgi”.
“Degšana notikusi no ārpuses, tieši apšuvumā. Visticamāk, bijis kāds ierosinātājs, piemēram, veikti kādi darbi, vai no elektroinstalācijas,” pieļāva Putrālis.
Kā uguns varēja nonākt ēkas ārsienā, ēkas īpašnieka - ''Valsts nekustamie īpašumu'' - pārstāvis Arnis Blodons saka: “Man tas ir tikpat liels brīnums kā jums”. Viņš noliedz, ka ēkā būtu notikuši kādi darbi.
Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs Latvijas Radio raidījumā “Aktuālā intervija” gan sacīja, ka elektroinstalācijas nevarētu būt pie vainas, jo elektrība ēkai ir atslēgta. Arī nekādi darbi ēkā nenotika, jo muzejs visu ziemu bija slēgts un pirms neilga laika nolemts muzeja ēku neatvērt arī vasarā, kā tas darīts iepriekš.
Ugunsgrēku izdevās lokalizēt nepilnas stundas laikā. Pēcāk iekļūstot muzeja iekštelpās, darbinieki atklāja, ka tās no uguns nav cietušas.
Un ir vēl kāda laba ziņa – muzeja ēku jau gatavoja rekonstrukcijai, tāpēc notika daļēja ekspozīcijas demontāža, un muzeja dārgumus ugunsgrēks neskāra, tikai ēku pašu, stāsta Latvijas Okupācijas muzeja pārstāve Līga Strazda.
Taču, glābjot ēku, glābējiem nācās atlauzt vairākas vēsturiskās melnās kapara apšuvuma plāksnes. Okupācijas muzeja pārstāve Līga Strazda teic - tagad jautājums par ēkas rekonstrukciju būs daudz aktuālāks nekā līdz šim un nepieciešams pēc iespējas ātrs risinājums.
Arī Nollendorfs Latvijas Radio raidījumā “Aktuālā intervija” atzina, ka neatjaunojamais zaudējums ir vara plāksnes, kas norautas, lai apdzēstu liesmas. Tās bija autentiskās plāksnes, un tās vairs nevar atjaunot tādā veidā, kā tas bija, turklāt arī rekonstrukcijas projekts paredzēja saglabāt plāksnes tādas, kādas tās ir.
Viņš atzina, ka var jau atrast līdzīgas plāksnes, kuras var lietot, bet “šis ir lielākais zaudējums”. Tagad ēka vairs neizskatās kā agrāk, un, ja to “pielāpīs”, kā ēka izskatīsies, nezinām.
Kultūras ministre Dace Melbārde aģentūrai LETA izteikusies - ja izmeklēšanā apstiprināsies izskanējušais pieņēmums, ka ugunsnelaime saistīta ar elektroinstalācijas bojājumu, tas tikai vēlreiz apliecinās nepieciešamību iespējami drīz sākt muzeja rekonstrukciju.
Te gan ir bijis kāds kavēklis – gada sākumā Rīgas pilsētas būvvalde nolēma neizsniegt būvatļauju muzeja piebūves celtniecībai, un šis lēmums pārsūdzēts Rīgas domes attīstības departamentā.
Savukārt “Valsts nekustamie īpašumi'' nākamās nedēļas sākumā plāno novērtēt ugunsgrēka radītos zaudējumus.
Tikmēr ap Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektu jau ilgāku laiku virmo būtiskas kaislības - sākotnēji projekts izraisīja apjomīgas diskusijas arhitektu vidū, savukārt šobrīd projekts pakāpeniski kļuvis arī par politiķu cīņas arēnu.
