„Pastāvot bažām par ēkas Merķeļa ielā 8 nesošo konstrukciju stāvokli, pašlaik ekspluatācija visā ēkā ir apturēta. Esam uzdevuši ēkas kopīpašniekiem izstrādāt un Rīgas pilsētas būvvaldē līdz šī gada 28. maijam iesniegt tehniskās apsekošanas atzinumu, pēc kura saņemšanas un izvērtēšanas būs arī skaidrs, vai ekspluatāciju daļā ēkas ir iespējams atjaunot,” stāstīja Rīgas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns.
Iedzīvotāji ir šokēti par situāciju, kādā nonākuši. Šobrīd vienīgā izeja, ko piedāvā apsaimniekotājs, ir namu remontēt par dzīvokļu īpašnieku naudu.
Mājas ārējās fasādes atjaunošanai uzkrāti 70 000 eiro, no kuriem gandrīz 12 000 jau iztērēti, iztīrot izdegušo dzīvokli.
Arī pārvaldnieks – SIA “Nira Fonds” – saņem pārmetumus no mājas iedzīvotājiem, ka nav reaģējis uz viņu sūdzībām par to, kas notiek nelaimīgi slavenajā dzīvoklī. Viņuprāt, apsaimniekotājam kopā ar atbildīgajām institūcijām kaut vai tiesas ceļā bija jāvēršas pret nelikumīgā hosteļa īpašnieku.
„Pārvaldnieku uzņēmumam jau sen tas bija jādara. Mēs esam deleģējuši viņiem savas pilnvaras. Vai viņi nemanīja, ka te plaukst nelikumīgs bizness? Neredzēja, ka te ir bordelis? Viņi ne tikai grib paņemt mūsu naudu – 70 000 eiro, ko mēs sakrājām gada laikā fasādes remontam, bet grib vēl, lai gadu mēs maksājam 1,26 eiro par kvadrātmetru par šo remontu. No mana dzīvokļa tas ir 70 eiro katru mēnesi,” pauda sašutusī mājas iedzīvotāja Lidija.
Apsaimniekotājs SIA “Nira fonds” iedzīvotāju pārmetumus noraida.
„Cik ir zināms mums no publiskās informācijas un no līdzīpašnieku informācijas, vairāk nekā 15 reizes kopš 1. – marta iedzīvotāji bija vērsušies policijā un tika veikti izsaukumi, un līdz ar to pārvaldnieka darbs nav pārslogot policiju ar vēl kaut kādiem iesniegumiem,” paskaidroja SIA “Nira Fonds apsaimniekošana” prokūriste Jevgēnija Dmitričenko.
Iedzīvotāji pat būtu gatavi samierināties ar to, ka jāatver maciņi, lai savestu māju kārtībā, taču ir izmisumā par iespēju, ka dzīvokļi pēc ekspertīzes atzinuma būs jāatstāj uz nenoteiktu laiku, kamēr māja tiks atjaunota.
Šobrīd namam ir uzlikts pagaidu jumts, kas to pasargās tikai vasarā. Pēc speciālistu domām pastāvīga jumta remontdarbu saskaņošana aizņems vismaz pusgadu, līdz ar to darbus varēs uzsākt ne ātrāk kā nākamgad.
Rīgas būvvaldes uzdevums – pēc ekspertu negatīva atzinuma namu ekspluatācijai slēgt. Pašvaldības policijas uzdevums ir nodrošināt pajumti tiem cilvēkiem, kam nav kur palikt, – piecas dienas. Sociālais dienests izmaksā vienreizēju pabalstu ugunsgrēkā cietušajiem, savukārt Mājokļu un vides departaments, iespējams, palīdzēs tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļi ugunsgrēkā ir cietuši.
Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska norādīja, ka departamentā ir apsekošanas komisija, kas izvērtē situāciju un sniedz atzinumu par to, vai dzīvojamā telpa ir gājusi bojā vai ir atjaunojama.
„Palīdzība tiek sniegta tām personām, ja tās ir vērsušās, kuras ir dzīvojamo telpu īpašnieki, un īpašnieks ir deklarēts konkrētajā dzīvojamā telpā, un viņam nepieder cits īpašums Rīgas pilsētā,” uzsvēra Javorska.
Merķeļa ielā 8 ir gan dzīvokļi, kas ir pamatīgi cietuši, gan nedaudz cietuši ugunsgrēka likvidācijas dēļ, un tādi, kuros nelaimes pēdu nav nemaz. Taču, ja būvvalde aizliegs apdzīvot visu māju, tad likums neparedz, ka neskarto dzīvokļu saimniekiem pašvaldība nāk palīgā.
Un vēl – ja tiks atzīts, ka māju nedrīkst ekspluatēt, tas dzīvokļu īpašniekiem var draudēt ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli.
„Parasti šis jautājums tiek skatīts būvju sakārtošanas komisijā, un parasti šim īpašumam tiek noteikts grausta statuss, atkarībā no situācijas – A, B vai C kategorijā. Bet katrā ziņā komisija var lemt par paaugstinātā nodokļa nepiemērošanu uz periodu, par ko dzīvokļu īpašnieki un apsaimniekotāji ir vienojušies par šīs būves sakārtošanas periodu,” skaidroja Rīgas domes (RD) Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis.
Lai vēl konkrētāk iezīmētu nākotnes perspektīvu, kāda sagaida Merķeļa ielas 8.nama iedzīvotājus, ja viņiem ne savas vainas dēļ būs jāpamet mājvieta, sazinājāmies ar Ģertrūdes ielas 63. nama vienu no dzīvokļu īpašniecēm. Šīs mājas iedzīvotāji savos dzīvokļos nedrīkst dzīvot kopš februāra vidus, kad kaimiņos tika uzsākti būvdarbi un pēkšņi viņu nama sienās parādījās plaisas. Gundegas ģimene tagad īrē citu dzīvokli. Vienīgā palīdzība no pašvaldības, ko ģimene saņēmusi – vienreizējais pabalsts 1000 eiro.
Gundegas aprēķins, kāds robs ģimenes budžetā ir iecirsts trīs mēnešu laikā, komentārus neprasa – tie ir 10 tūkstoši. Komunālie maksājumi jāsedz abās dzīves vietās, jo māja ir jāturpina kurināt, lai nesāktu pelēt; kā arī ir jurista izdevumi, īres izdevumi, un jāturpina maksāt kredīts bankā.
Ja Ģertrūdes ielas nama iedzīvotājiem kaimiņš, uz kura pleciem gulstas vaina, nemūk no atbildības, par saviem līdzekļiem apmaksājot būvprojektu nama pamatu stiprināšanai, tad Merķeļa ielas iedzīvotājiem šobrīd ir jātiek galā tikai un vienīgi pašiem. Kaut arī viņi bija tie, kuri ilgu laiku vērsa atbildīgo institūciju uzmanību, ka var notikt nelaime.
Ar jautājumu, kā ugunsgrēkā cietušās mājas iedzīvotājiem tagad vislabāk rīkoties, raidījums „4. studija” vērsās pie juristes, Rīgas domes deputātes Ievas Brantes. Viņa norādīja, ka šobrīd ir jānogaida līdz ekspertīzes slēdzienam, kā arī jāgaida policijas izmeklēšanas rezultāti. Kriminālprocesa ietvaros iedzīvotāji var tikt atzīti par cietušajiem. Viņas ieteikums – visiem apvienoties un nolīgt advokātu, kas specializējas tieši būvniecības jomā. Brante piekrīt, ka ir jāstrādā pie tā, lai likumdošana paredz atbildīgajām institūcijām tiesības ātrāk un kardinālāk rīkoties, taču Merķeļa ielas 8 iedzīvotājiem no situācijas būs jāizkļūst esošo likuma normu paspārnē.
„Ir vērts izmantot visas iespējas. Šajā situācijā, ja publiskais sektors drīkst darīt tikai to, kas likumā ļauts, tad privātais var lūgt. Un lūgt izskatīt ne tikai uz tiesiskā pamata, bet arī uz politiskā pamata. Politiskās atbildības pamata. Kāpēc ne? Lai politiķi meklē risinājumus un piedāvā risinājumus. Viņi var vērsties ar lūgumu pašvaldībā rast iespēju segt advokāta izdevumus vai segt iespējamās pagaidu mītnes īri, ja šie dzīvokļi un telpa tiek atzīti par neapdzīvojamu un bīstamu,” teica Brante.
