Ventspils Ūdens piedzīvojumu parkā par mazā zēna dzīvību 40 minūšu garumā cīnījās divas ātrās palīdzības ekipāžas. Diemžēl nesekmīgi. Tagad skan līdzjūtības vārdi tuviniekiem. Arī no Ventspils domes un baseina vadības.
Traģēdijas vietas – mazā baseina seklākajā galā dziļums ir tikai 75 centimetri. Un tas tiek uzskatīts par pietiekamu tik maziem bērniem. Dziļākajā galā gan 1,22 metri, bet tas bijis ar peldošo līniju norobežots un bērniem tur peldēt bijis aizliegts. Netālu aiz žalūzijām sēdējuši vecāki. Taču viņi baseinā notiekošo neredzēja, jo žalūzijas bijušas ciet, lai nenovērstu bērnu uzmanību no nodarbībām.
Kas īsti notika? To tagad izmeklē gan policija, gan mediķi, gan arī speciāla domes komisija. Pagaidām neoficiālā, bet vairāku avotu Latvijas Televīzijai (LTV) apstiprinātā versija ir šāda: baseinā kopā ar treneri bijuši 15 bērni. Nodarbības laikā zēns trenerim palūdzis atļauju doties uz tualeti un šādu atļauju arī saņēmis. Bet jau pēc tualetes apmeklējuma, atgriežoties atpakaļ, puisēns ielēcis ūdenī bez drošībai paredzētā peldlīdzekļa. Un treneris to nav pamanījis.
To, ka zēns guļ baseina dziļajā galā zem ūdens, trenerim pateicis kāds cits četrgadīgs mazulis – meitenīte, kuras māte LTV to apstiprināja.
"Visiem bija teikts, ka jāpeld uz riņķi. Un viņa teica, ka viņa redzēja puiku. Un viss. Pati jau viņa, protams, neko nesaprata, viņai tikai četri gadi. Viņa vienkārši teica, ka puika zem ūdens peldas. (..) Un tad treneris arī aizgāja uzreiz skatīties," stāstīja nodarbību dalībnieces māte Diāna Viktorova.
Jautāta, kā vērtē drošību peldbaseinā, Viktorova atzina: "Nu – vienmēr ir tā, kad atnāk uz treniņu, neviens baseinā nedrīkst iet, kamēr treneris nav. Ja atnāk kādi jauni bērni, treneris viņus nelaiž uzreiz ūdenī, viņš sākumā paskaidro visus noteikumus. Tas dziļums vienmēr ir norobežots un pateikts, ka tālāk nevar peldēt. Vienīgais mīnuss ir tas, ka treneris ir viens. Bet bērni ir daudzi."
Pēc LTV rīcībā esošās informācijas, treneris Viktors Zujevs ir arī Ventspils sporta skolas direktors. Viņš tiek raksturots kā kvalificēts speciālists, arī ilgu laiku strādājis kā glābējs.
"Mēs tikāmies ar treneri. Viņš ir tādā frustrētā un nekontrolētā stāvoklī. Viņš ārkārtīgi šo gadījumu pārdzīvo," stāstīja Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele.
"Viens no pirmajiem teikumiem no viņa bija, ka viņš vairāk par treneri nestrādās. Un es viņu saprotu. Un es teicu – labi," sacīja olimpiskā centra “Ventspils” valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis.
Tagad tiek atzīts, ka tāpat kā lielajām skolēnu grupām lielajā peldbaseinā, arī mazuļu baseinā pastāvīgi bērnus uzraudzīs ne tikai treneris, bet arī glābējs.
"Mēs jau esam sākuši darbību – es to sauktu par rīcības plānu, kas ir jādara, lai tādi gadījumi neatkārtotos. Četru acu princips ir labāks. Un olimpiskais centrs obligāti pieņems štatos vēl arī papildu instruktorus, lai vienmēr nodarbībā būtu klāt divi cilvēki," piebilda Boitmanis.
Sola, ka tiks uzstādītas arī novērošanas kameras.
"Diemžēl, kā tas notiek Latvijā vienmēr, ka pēc šādiem traģiskiem notikumiem beidzot varbūt tiks sakārtoti šie te normatīvie dokumenti, kas attiecas tieši uz bērnu peldēšanas apmācību, noteikumiem, instruktāžām, kas ir Latvijas mērogā. Jo katrā skolā, katrā peldbaseinā ir tikai un vienīgi savi iekšējie noteikumi," atzina Ūdens piedzīvojumu parka pārvaldnieks Māris Millers.
Daži LTV sastaptie ventspilnieki teica, ka šaubās, vai sūtīs savus bērnus uz nodarbībām baseinā. Vismaz pagaidām. "Ziniet, tagad jau vairs nē. Es biju nodomājusi bērnu tur sūtīt, bet tagad vairs nē. Baidos," atzina ventspilniece Olga.
Domē gan tomēr noliedz dažādos komentāros izskanējušās ziņas, ka bērnu grupas nodarbībās esot tik lielas tādēļ, ka treneri grib vairāk nopelnīt. Tas neesot tiesa, jo treneriem maksājot nevis par bērnu skaitu, bet par nostrādātajām stundām.
