Pēc tiesas sprieduma par Mežaparka estrādi Rīgas dome plāno vairāk atklāt būvobjektu izmaksas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Tiesas nolēmums par uzdevumu Rīgas pašvaldībai atklāt Mežaparka estrādes būvprojekta pirmās kārtas tāmi būs labs iegansts turpmāk paredzēt lielāku atklātību par projektu izmaksām, pārliecināts ir Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par/Progresīvie") . Šaubas par tāmju publiskošanu gan pauž Būvnieku asociācija.

Sākot Mežaparka estrādes pārbūves pirmās kārtas darbus, tāmē sākotnēji Rīgas dome plānoja tērēt 19 miljonus eiro, bet rezultātā tos izsolīja par 26 miljoniem eiro, taču izpalikuši skaidrojumi par aprēķiniem. Tam uzmanību pievērsa tagadējais Rīgas domnieks Valters Bergs (Jaunā konservatīvā partija), taču Rīgas domes Īpašuma departaments atteicies viņam pasniegt tāmi, aizbildinoties ar kompāniju "LNK Industries" un "RE&RE" veidotās pilnsabiedrības norādēm par komercnoslēpumu. Deputāts vērsās tiesā, un šajā lietā spriedums bijis viņam labvēlīgs – divu nedēļu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās viņš ar tāmi varēs iepazīties. Bergs norādīja, ka tai vajadzētu būt ierastai praksei.

Pēc tiesas sprieduma par Mežaparka estrādi Rīgas dome plāno vairāk atklāt būvobjektu izmaksas
00:00 / 03:09
Lejuplādēt

"Taisnību sakot, tas ir absurds, ka no budžeta tiek piešķirti miljoniem eiro, bet neviens neatskaitās par to izmantošanu. Ja vaicājat manu viedokli, darījumos, kur tiek tērēti valsts un pašvaldību līdzekļi, nodokļu maksātāju naudas līdzekļi, šīs tāmes nebūtu slēpjamas no sabiedrības," sacīja Bergs.

Šī ir jau otrā reize, kad pēc tiesas lēmuma jāatklāj būvdarbu tāme par darbiem galvaspilsētā. Pērn tādējādi publiskoja Vanšu tilta kāpņu remonta izmaksas, ko iepriekš ilgstoši neatklāja Rīgas domes Satiksmes departamenta iepriekšējā vadība. Tagadējā Rīgas dome tiesas otro nolēmumu sola ņemt vērā, domājot par būvdarbu tāmju sagatavošanas izmaiņām. To Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" apliecināja Rīgas mērs:

"Esmu organizējis ekspertu diskusiju, kurā bija gan Konkurences padome, gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan sabiedrība par atklātību "Delna", gan pētnieciskie žurnālisti un domes pārstāvji.

Toreiz nebija vienota viedokļa, ko mēs varam un ko nevaram atklāt. Diskusija noslēdzās ar to, ka mums vajadzīgs juridisks precedents, tiesas nolēmums, kas skaidri pasaka, ko tad mēs drīkstam, un kas tiešām definējams kā komercnoslēpums, ko nedrīkst atklāt. Mēs gribētu atklāt daudz vairāk nekā šobrīd. Tāpēc mēs šo lēmumu noteikti nepārsūdzēsim, tieši otrādi, izmantosim to nākotnes nolikumu veidošanā."

Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs atsaucās uz gadījumiem, kad liekus pārpratumus par būvobjekta pārraudzību un arī izmaksu kontroli novērstu kompetentu būvspeciālistu noalgošana pašvaldībā vai valsts iestādē, kas pasūta būvobjektu. Grinbergs arī uzskata, ka būvdarbu izmaksām nevajadzētu kļūt publiskām. Viņš to pamato ne tikai ar konkurences apsvērumiem.

"Vai tam ir jābūt publiski? Es domāju, ka ne, jo tad sākas sabiedrības interpretācijas.

Kad objekts ir uzbūvēts, tad, lai celtu gaismā sākotnējās tāmes un pārvērtētu, ir jābūt kaut kādām pazīmēm par apzināti nepareizu rīcību. Tas ir tiesībsargājošo instanču darbs," sacīja Grinbergs.

Konkurences padome aizvien turpina izmeklēšanu lietā par iespējamu būvniecības karteli, saistībā ar vairākiem būvobjektiem Latvijā. Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka, iespējams, arī saistībā ar Mežaparka estrādes projektu. Ar secinājumiem Konkurences padome varētu nākt klajā vasaras beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti