Par to, kā dokumentos uzzīmēti viesu nami būvniecības laikā pārtop dzīvokļu apartamentos, Latvijas Radio vēstīts vairākkārt. Viens no pamanāmākajiem piemēriem ir miljonāra Jūlija Krūmiņa ģimenes 20 miljonu vērtais Turaidas kvartāls pašā Jūrmalas sirdī. Dome saceltās viesu mājas vēlāk ļāva legalizēt kā dzīvokļu apbūvi, bet Krūmiņš nu skaidrojas par aizdomīgiem darījumiem ar pilsētas vadību.
Trauksmi par tādiem gadījumiem regulāri ceļ Jūrmalas Aizsardzības biedrība. Un Augstākā tiesa nule taisījusi spriedumu par kompānijas «Dzintara krasti» ieceri pansionātu rekonstruēt par viesu namu. Kā stāsta tiesnese Ieva Višķere, Administratīvā apgabaltiesa nav ņēmusi vērā pierādījumus, kas tieši liecina par attīstītāja nodomu būvēt dzīvojamo ēku, nevis viesu namu.
«Proti, konkrētais objekts jau tika reklamēts kā dzīvojamā māja, kurā varēs iegādāties dzīvokļus un kur cilvēki varēs dzīvot jūras krastā,» lietā noskaidroto atstāsta tiesnese.
Tāpat tiesvedībā kā pierādījums kalpojis telefonsarunas ieraksts ar nekustamā īpašuma attīstītāju, kas apliecinājis, ka dzīvokļus varēs iegādāties.
Arī pašlaik «Dzintara krastu» interneta lapā Jūrmalas domes akceptētais viesu nams Poruka prospektā pārdošanā izlikts kā dzīvokļi projektā «Pērle». Elegance, komforts un miers ieskaušot unikālo dzīvojamo kompleksu piecu minūšu gājienā no pludmales. Augstākā tiesa nepiekrita apgabaltiesas un arī Jūrmalas domes argumentiem, ka faktiskā būves izmantošana ir jāpārbauda tikai pēc ēku uzcelšanas.
Tiesnese Višķere cer, ka turpmāk dome strādās kārtīgāk: «Šī sprieduma sekas ir tādas, ka konkrēto būvatļauju varētu atcelt. Protams, ceru, ka šis spriedums veicinās, lai tādas situācijas vairs nenotiktu. Jo ir nepieļaujami būvatļauju izmantot negodprātīgi, to saņemot objektam ar vieglākām prasībām, bet pēc tam uzbūvējot kaut ko citu, tādā veidā izvairoties no normatīvu prasībām.»
Daudzviet kāpās, ja dzīvokļus gribētu būvēt uzreiz, to nemaz nedrīkstētu. Tāpat viesu namiem ir augstāks nekustamā īpašuma nodoklis, turklāt dome tādus ļauj celt, jo pilsētā būšot tūristi, kas tur tērēs naudu un reizē pildīs budžetu.
Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvis un domes deputāts Guntis Grūba («Tev, Jūrmalai») vērtē, ka «tā ir ļoti slikta prakse, kas notiek Jūrmalā». «Diemžēl publiskā pārvalde maldina sabiedrību, lai gan melot tā nedrīkstētu. Vēl vairāk – veikt tādas prettiesiskas darbības. Te ir runa par reālu tiesiskumu mūsu valsts pārvaldē,» saka Grūba, piebilstot, ka tādu gadījumu Jūrmalā ir ļoti daudz: «Tā kopumā izskatās kā shēma, un tas neko labu par publisko pārvaldi Jūrmalā neliecina.»
Augstākās tiesas spriedumu par vērtīgu dēvē advokāts Lauris Liepa, kas Jūrmalas biedrību pārstāvējis citās tiesvedībās. «Tas tiešām ir ļoti vērtīgs spriedums. Pilsētai nav tiesību pievērt acis, tai būtu jābūt gudrākai un tieši jāskatās, kas tad tur tajos projektos būs. Taču pašlaik sanāk absurda situācija, jo pilsēta pieļauj ļoti daudz iespējas [attīstītājiem plānot vienu, bet celt pavisam ko citu – red.],» vērtē Liepa.
Viņš arī par nejēdzīgu situāciju dēvē faktu, ka domes vietā sabiedriskajai organizācijai jācīnās par tiesiskuma ievērošanu Jūrmalā.
Vēl gan nav zināms, līdz kādam spriedumam no jauna skatāmajā lietā par apstrīdēto būvatļauju nonāks Administratīvā apgabaltiesa. Dome līdz šim atgaiņājusies, ka tā pat uzceltus namus nepārbauda, vai tos izmanto tā, kā solīts dokumentos.
