Saeimas sēdē par balsoja 71 deputāts, pret astoņi un atturējās viens deputāts.
Norāda uz daudzām neskaidrībām
Lielākā daļa Saeimas deputātu, kas piedalījās debatēs, uzsvēra, ka nolīgumam ir daudz neskaidrību. Proti, nav skaidrs, kādus ieguvumus un zaudējumus CETA sniegs Latvijai. Nolīgumam nepieciešams veikt pētījumu par tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku ilgtermiņā, uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām, norādīja Jūlija Stepaņenko („Saskaņa”). Tāpat Saeimā vēl neesot uzklausīti uzņēmēji, kas eksportē preces uz Kanādu, kā arī tie, kuri gribētu to darīt tuvākajā laikā.
Savukārt Ojārs Ēriks Kalniņš („Vienotība”) skaidroja, ka līdz ar nolīguma ratificēšanu tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu. Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās. Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi.
„Tas būs pozitīvs signāls un partnerības apliecinājums Kanādai," sacīja Kalniņš, norādot,
ja Kanāda nav kavējusies uzņemties vadošo lomu NATO lēmumā izvietot daudznacionālas kaujas grupas Latvijā, tad Latvijai jāuzņemas ratifikācija.
„CETA ratificēšana atbilst Latvijas interesēm,” uzsvēra Kalniņš.
Tomēr Valdis Kalnozols (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja, ka CETA „teksts, ka zaudējumu nebūs, ir klaji meli”. Kā piemēru Kalnozols minēja, ka uz Ārlietu komisijas sēdi nebija ieradusies ne Latvijas Darbadevēju konfederācija, ne Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas nozīmē, ka līgums Latvijas tautsaimniecībai ir nesvarīgs.
„Celt līgumus līguma pēc, ko mēs no tā iegūsim?” jautāja Kalnozols.
Oponējot Kalnozola viedoklim Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica uzsvēra, ka viņa ir vienojusies ar vairākām organizācijām, kas piedalīsies nākamajā komisijas sēdē, kas nozīmē, ka uzņēmējiem rūp šis līgums.
Turpinot debates, Stepaņenko norādīja, ka līgums tiek raksturots kā moderns, bet skriešana pakaļ modei ir slikta. „Šis līgums teorētiski vairs nav modē, jo šobrīd modē ir suverenitāte.” Kā ieguvumus no CETA viņa minēja drošību, saites ar latviešiem, kas dzīvo Kanādā un „niecīgu ieguvumu mūsu uzņēmējiem.”
Saskaņietis Igors Pimenovs uzsvēra, ka CETA būs izdevīgs valstīm ar augsti attīstītu ražotni nevis Latvijai: „Brīvās tirdzniecības nolīgums ir eksporta tirga iekarošana. Šeit neturēsim sev nekādas ilūzijas. Nolīgums CETA būs noteikti izdevīgs Vācijai, Nīderlandei, Austrijai vai Zviedrijai ar stipri attīstītu ražotni un ar augstu ekonomisku konkurētspēju.
Latvijai, kurai iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir viens no mazākajiem ES, šis nolīgums ilgtermiņā pieslāpēs iekšējās ražotnes attīstību.”
Boriss Cilēvičs („Saskaņa”) gan CETA atbalstīja: „Tas, ka Lielbritānija, būdama bagāta valsts, grib aizstāvēt protekcionismu, savu tirgu, nebūt nenozīmē, ka mums arī jāseko šim piemēram. Domāju, ka mums gan „Brexit”, gan Trampisms nav izdevīgi, jo mēs esam ieinteresēti integrācijā pasaules tirgos. Mums protekscionisma politika neder, kur es piekrītu kolēģim Pimenovam. Faktiski tas ir nolīgums par investīciju un šeit alternatīvu nav. Mums nav iekšējo resursu līdzekļu piesaistīšanā.”
Savukārt Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka viņš nelolojot lielas cerības, ka CETA „pavērs plašas slūžas un tas kļūs par pirmo tirdzniecības ceļu, bet „viņš saskata lielu potenciālu augsto tehnoloģiju un informācijas tehnoloģijām un iespēju arī piekļūt ASV tirgum.”
Svarīgi Latvijai pirmajai ratificēt CETA
Kalniņa-Lukašēvica skaidrojot CETA nepieciešamību, uzsvēra, ka
nolīgums visaugstākajā mērā atbilst Latvijas drošības un labklājības stiprināšanai.
CETA esot svarīga, galvenokārt, jau ekonomisko apvērsumu dēļ. Latvijai jau pašlaik ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Kanādu, eksports ir divas reizes lielāks par importu un CETA veicinās vēl lielāku eksporta apjomu. CETA ir jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem, kas dos papildu drošību mūsu investoriem, skaidroja Kalniņa-Lukašēvica.
Kalniņa-Lukaševica norāda, ka brīvās tirdzniecības līgumi jau iepriekš ir ļāvuši Latvijai audzēt savu eksporta apjomu.
"Mēs varam skatīties pēc analogiem. Tajā brīdī, kad stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums ar Dienvidkoreju, eksporta apjoms tuvākajos divos gados trīskāršojās. Mēs redzam, ka jau šobrīd ir 95 uzņēmēji, kas eksportē uz Kanādu. Tiek vērtēts, ka tas rada 1400 darba vietas [Latvijā]. Atceļot muitas tarifus, mūsu preces kļūs konkurētspējīgākas. Arī būs vieglāk ieiet šajā tirgū, jo tiks noņemtas dažādas birokrātiskās un regulatorās barjeras. Tātad būs iespēja tiešām pieaugt eksporta apjomam. Konkrētais skaits būs lielā mērā atkarīgs no mūsu uzņēmēju ieinteresētības un ražošanas apjomiem," uzsvēra Kalniņa-Lukašēvica.
Tāpat CETA paredz izveidot pastāvīgu investīciju tiesu, kurā ieceltu 15 šķīrētiesnešus.
„Tas, ko zaudēs Latvijas uzņēmēji, ir nepieciešamība maksāt augstus muitas nodokļus, tiks zaudētas papildus regulatorās barjeras un birokrātiskie šķēršļi,”
sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, norādot, ka līgums ir īpaši svarīgs mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
Piekrītot Kalniņa sacītajam, Kalniņa-Lukašēvica uzsvēra Latvijai attiecības ar Kanādu ir ļoti nozīmīgas.
Ja Latvija pirmā ratificēs CETA, tas pievērstu Kanādas mediju uzmanību, kas sāktu interesēties par Latvijas uzņēmējiem.
Atcels ierobežojumus tirdzniecībai
Eiropas Savienības un Kanādas līgums jeb saīsinājumā saukts par CETA tapa septiņus gadus ilgās un pamatīgās sarunās. Tā būtība ir atcelt daudzus līdz šim pastāvējušus ierobežojumus, maksājumus abu pušu tirdzniecībai. Slēdzot līgumu, gan kanādiešu, gan eiropiešu preces un produkti varēs plūst daudz brīvāk.
Šādi līgumi Eiropas Savienībai ir padomā arī ar Japānu, Meksiku un vairākām citām pasaules valstīm.
Tomēr ceļš uz CETA nebija viegls. 2016.gada oktobrī Beļģijas Valonijas reģiona parlaments nobalsoja par Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvā tirdzniecības līguma (CETA) bloķēšanu. Vēlāk Beļģijas politiķi panāca vienošanos, kas ļāva parakstīt iepriekš Valonijas iebildumu dēļ “iesaldēto” Eiropas Savienības (ES) un Kanādas tirdzniecības līgumu jeb CETA.
ES dalībvalstis nolīgumu parakstīja ES-Kanādas samitā 2016.gada 30. oktobrī Briselē.
Kanādas līgums jāapstiprina nacionālajiem parlamentiem visās dalībvalstīs, un tikai tad tas pilnībā varēs stāties spēkā.
Pašlaik no Latvijas kopējā eksporta uz Kanādu tiek sūtīts mazāk par vienu procentu preču un pakalpojumu. Galvenās eksportpreces ir pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas un transportlīdzekļi.