No nākamās nedēļās tiks pārtraukta plānveida pakalpojumu sniegšana slimnīcās. Valsts operatīvā medicīniskā komisija šādu lēmumu pieņēma, balstoties straujajā saslimstības ar Covid-19 kāpumā. Tas tiek darīts, lai varētu nodrošināt papildu resursus Covid-19 pacientu ārstēšanai. Šādu akūto pacientu kļūst arvien vairāk.
Tomēr, neskatoties uz to, atsevišķos gadījumos iespēju robežās tiks nodrošināta arī plānveida aprūpe, piemēram onkoloģijas pacientiem, atzina Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs un valsts galvenais onkologs Jānis Eglītis.
"Kas attiecas uz ārstu pieejamību, principā onkoloģija tiek pielīdzināta neatliekamajai palīdzībai un līdz ar to šie ierobežojumi mazāk skar šo mūsu jomu, tā ka gan piekļuve pie speciālistiem, gan ārstēšanas process vismaz pagaidām netiek ietekmēts un mēs to visu varam darīt tik, cik vajag," sacīja Eglītis.
Veselības ministrijas (VM) veselības aprūpes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Sanita Janka skaidroja – šajā laikā, pieaugot smagi slimu Covid-19 pacientu skaitam, nav bijis cita risinājuma, kā vien pārtraukt plānveida pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu akūto palīdzību.
Viņa gan norādīja – ne tikai onkoloģijā, arī plānveida pakalpojumi hematoloģijā, psihiatrijā un tuberkulozes ārstēšanā pārtraukti netiks. Tāpat turpināsies orgānu aizstājējterapijas un tādas plānveida operācijas, kas ir dzīvību glābjošas.
Janka gan neizslēdza, ka, situācijai pasliktinoties, sarakstu nāktos īsināt vēl vairāk.
"Es pieļauju, ka varbūt ir kaut kas, ko mēs varētu vēl sašaurināt, bet jebkurā gadījumā mēs ļoti vērtēsim, ko mēs sarakstā sašaurinām, un vērtēsim arī tās sekas. Protams, mēs rēķināmies arī ar to, ka būs hronisko saslimšanu saasinājumi," sacīja VM pārstāve.
Janka arī aicināja ar jautājumiem, kas saistīti ar veselību, vērsties pie sava ģimenes ārsta.
"Es pilnīgi saprotu stacionārus, un viņiem vienkārši nav citas izejas," tā uzskata Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Situācija esot ļoti sarežģīta, bet arī pilnīgi saprotama, jo saslimstība aug un slimnīcām trūkst resursu.
"Nu, protams, – sekas tam noteikti būs un ne jau tās labākās, un tā slodze uz mums un uz slimnīcām palielināsies, jo jebkura hroniska kaite, kura netiek laicīgi novērsta, dod akūtu situāciju," klāstīja Veide.
Gatavību palīdzēt pauduši arī privātie uzņēmēji. Piemēram. "Veselības centru apvienības" (VCA) medicīnas iestādes esot gatavas nodrošināt daļu no plānveida operācijām.
"Šobrīd mēs neesam noslogoti, ja mēs runājam par valsts pakalpojumu, jo visas kvotas ir beigušās un principā mūsu ārsti ir gatavi pieņemt pacientus par valsts finansējumu, un mēs esam gatavi strādāt arī sestdien, svētdien.
Protams, mēs nevaram, kā jūs saprotat, paņemt ''stradiņu'' [Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas] apjomu, bet pietiekami lielu apjomu mēs varam. Šobrīd mēs esam gatavi, mēs gaidām piedāvājumu, ja tas valstij būs nepieciešams," sacīja VCA vadītāja Stella Lapiņa.
Tiesa gan, konkrēta saruna ar VM padotības iestādēm par šādu iespēju līdz šim vēl neesot uzsākta.