De Facto

Francijā naudas atmazgāšanas lietā apsūdzības arī «Rietumu bankai» un tās prezidentam

De Facto

Sabiedrisko mediju uzraudzīšanu grib atdot tieši politiķu rokās

Skaidrās naudas uzkrājumi VID darbinieku deklarācijās strauji sarūk

Pēc skandāla VID darbinieku skaidrās naudas uzkrājumi deklarācijās strauji sarūk

Pēc janvārī publiskotā pētījuma par lielajiem skaidras naudas uzkrājumiem, aizdevumiem un regulāriem dāvinājumiem Valsts ieņēmumus dienesta (VID) Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem jaunākajās iesniegtajās deklarācijās pusei amatpersonu pazuduši uzkrājumi skaidrā naudā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 

2014.gadā kopumā Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošie skaidrā naudā bija iekrājuši teju 350 tūkstošus eiro. Statistikā vairs nav iekļauts bijušais izmeklētājs Roberts Dirnēns, kurš no savas mātes bija saņēmis pusmiljonu vērtu mantojumu, tostarp lielu apjomu skaidrās naudas. Dirnēns no darba VID ir aizgājis. Tikmēr pārējiem viņa kolēģiem pērn šie uzkrājumi saruka līdz nepilniem 190 tūkstošiem eiro.

Arī darbinieku skaits, kuri izvēlas saviem ietaupījumiem diezgan nedrošu veidu, ir krietni samazinājies. No apmēram 150 Finanšu un Muitas policiju pārvaldēs strādājošajiem izmeklētājiem un viņu vadītājiem, pērn skaidrā naudā iekrāja vien 11%. 2014.gadu tādu bija 22%.

Rūkošie uzkrājumi un citi darījumi

Pērn visvairāk no saviem skaidras naudas uzkrājumiem, kas iepriekš pārsniedza 87 tūkstošus eiro, šķīrās Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieks Jurģis Kijoneks. Viņš iztērēja 26 tūkstošus eiro. Kijonekam gan pērn ir bijis arī kāds 20 tūkstošu eiro vērts pirkums un nekustamo īpašumu saraksts papildināts ar zemi, un ēku Ozolnieku novadā. Kijoneks ir publiski zināms ar savu aptraipīto profesionālo darbību. Viņš savulaik figurēja žurnālistes Ilzes Jaunalksnes nelikumīgi noklausīto telefonsarunu lietā. Iespējams, tā rezultātā viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam.

Līdzīgi kā Kijonekam, arī viņa dzīvesbiedrei, Finanšu policijas pārvaldes vadītāja vietniecei Evijai Sudmalei pērn no deklarācijas pazuduši ietaupījumi skaidrā naudā 8 tūkstošu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka viņa šādā veidā ietaupījumus bija glabājusi pēdējos sešus gadus.

No 2014. gadā kopumā iekrātajiem 15 tūkstošiem eiro, pērn šķīrās arī Muitas policijas direktora vietnieks Jānis Boroviks. Kopš stāšanās amatā pirms četriem gadiem, viņš bija krājis tikai skaidrā naudā nevis bankā.

14 420 eiro iztērējis arī VID izmeklētājs Didzis Mežjānis. Taču atšķirībā no citiem, viņam palielinājās uzkrājumi bankā, kā arī iegādāts jauns auto.

Savukārt izmeklētājs Raivis Cimars pērn šķīries no visiem savas skaidras naudas uzkrājumiem 11 500 eiro apmērā. Jāuzsver, ka kopš 2002.gada viņš bija taupījis tikai skaidru naudu.

Neraugoties uz apjomīgajiem tēriņiem, Kijonekam joprojām ir vislielākie skaidras naudas uzkrājumi. Pērn viņš aizvien turpināja glabāt pie sevis 45 tūkstošus eiro un 20 tūkstošus ASV dolāru. Turklāt Kijonekam nebija ietaupījumu bankā.

Uzkrājumu kādā no finanšu iestādēm nav arī izmeklētājam Mikam Indānam. Taču jau gadiem viņš glabā skaidru naudu. Turklāt viņam nav bijuši lieli darījumi iepriekš, kas ļautu tikt pie ietaupītajiem 22 200 eiro un 8 000 ASV dolāru. Iespējams, Indānam izdevies šo summu atlicināt no algas, kas pērn tikai nedaudz pārsniedza tūkstoš eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet iepriekšējos gadus bijusi vēl zemāka.

Ietaupījumu bankā pērn nebija arī VID izmeklētājam Edvīnam Repšam. Toties skaidrā naudā glabājušies 20 000 eiro. Taču Repšs pērn veicis nekustamā īpašuma darījumus, kuros nopelnījis vairāk nekā 56 tūkstošus eiro.

VID vadība nekomentē; plāno ierobežojumus

Finanšu un Muitas policijas pārvaldes ir VID ģenerāldirektores vietnieka Kaspara Čerņecka tiešā pakļautībā. Šonedēļ viņš piedalījās preses konferencē, kurā Muitas policija lepojās ar atklāto apjomīgo kokaīna kravu. Taču šajā pasākumā Čerņeckis paguva izteikties arī par to, ka organizētās noziedzības grupējums rīko nomelnošanas kampaņu pret VID.

Tajā pašā laikā par savu padoto, iespējams, aizdomīgajiem tēriņiem, viņam runāt neesot atļauts. Arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jautājumu, par deklarācijās uzrādīto informāciju, komentēt atteicās. Tas tāpēc, ka darbiniekiem vēl esot iespēja precizēt iesniegtos datus. Līdz ar to nav zināms, vai un kā VID pārbauda skaidras naudas esamību atlikušajiem 11% darbinieku, kuri savus paradumus nav mainījuši.

Lai mazinātu iespēju amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju pieņemt “kukuli” nākotnē, VID rosinājis ierobežot skaidras naudas uzkrājumu veidošanu. Proti, amatpersonām šādā veidā atļaut glabāt vien līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Piemēram, šogad tie būtu 7 400 eiro.

“Jā, ierobežojumi būtu jāievieš, bet, iespējams, mēs varētu pastrādāt ar to, ka sākotnēji šādus ierobežojumus ieviešam personām, kuras stājas amatā pirmo reizi. Tad amatpersonai vajadzētu deklarēt to, cik tai ir skaidras naudas un noteikt ierobežojumu. Tas nozīmē, ka persona uzrāda visus savus uzkrājumus bankā un skaidrā naudā. Jau otrā gadā ir vienkārši pārbaudīt, vai mantiskais stāvoklis ir mainījies. Ja ir mainījies, tad ir jāprasa, kā tas ir izveidojies,” norāda finanšu ministres padomnieks stratēģiskajos jautājumos Jurijs Spiridonovs.

Arī lielie aizdevumi

Tomēr skaidras naudas uzkrājumi nav vienīgā jautājumus rosinošā sadaļa amatpersonu deklarācijās.

Piemēram, pērn Finanšu un Muitas policiju pārvaldē strādājošie izmeklētāji un viņu vadītāji kopumā bija aizdevuši vairāk nekā 400 tūkstošus eiro. Turklāt lielāko daļu summas – vairāk nekā 300 tūkstošus eiro - izmeklētāji, kuriem salīdzinot ar viņu vadītājiem atalgojums ir zemāks.

Visvairāk aizdevis izmeklētājs Aivijs Lagzdiņš – vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Turklāt pērn viņam parādījies arī kāds jauns aizdevums astoņu tūkstošu eiro apmērā. Tikpat daudz, cik Lagzdiņš iepriekš bija glabājis skaidrā naudā.

Ar iespaidīgu aizdevumu summu izceļas arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošais Dainis Pelņiks. Ilgstoši skaidrā naudā glabātā nauda jau pirms pieciem gadiem pārvērtās 80 tūkstošu eiro lielā aizdevumā. Pelņiks šobrīd no darba esot aizgājis. “De facto” zināms, ka Pelņika uzvārds bija iekļauts tā dēvētajā “melnajā sarakstā”.

Komentēt izmaiņas deklarācijās “De facto” lūdza arī pašiem VID darbiniekiem. Taču formālu atbildi sniedza VID Sabiedrisko attiecību daļa. Tajā bija uzskaitīti likuma panti, kāpēc amatpersonām nav jāsniedz skaidrojumi par saviem uzkrājumiem vai tēriņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt