Pēc Satversmes tiesas sprieduma tiesnešiem un prokuroriem no nākamā gada cels algas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

No nākamā gada tiesnešu bāzes algu plānots palielināt līdz 2,7 tūkstošiem, bet prokuroru atalgojumu līdz 2,6 tūkstošiem eiro, liecina Valsts kancelejas izstrādātais likumprojekts, kuru otrdien, 23. oktobrī, valdība lēma virzīt apstiprināšanai Saeimā.

Atalgojuma palielinājums paredzēts, balstoties uz tiesnešu atlīdzību salīdzinājumu ar vidējo atlīdzību tautsaimniecībā starp dažādām valstīm.

Valsts kanceleja norāda, ka tādējādi tiks nodrošināta konkurētspējīga un amata prasībām atbilstoša atlīdzība, kas būtu līdzvērtīga līdzīgu amatu atlīdzībai citos varas atzaros un citās valstīs, motivējot kompetentus jomas profesionāļus pieteikties tiesnešu un prokuroru amatiem.

Likumprojekts arī paredz saglabāt esošos koeficientus, kas nosaka savstarpējo samēru starp tiesnešu un prokuroru algām (korekcijas nepieciešamas tikai atsevišķiem amatiem – ģenerālprokuroram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Satversmes tiesas priekšsēdētājam, vietniekam un tiesnesim).

No 2020. gada algu pieaugumu paredz nodrošināt, izmantojot tādu algas indeksācijas mehānismu, kas nodrošina mēnešalgas faktiskās vērtības nesamazināšanos un atbilstību tautsaimniecības attīstības tempam. Savukārt samaksas mainīgo daļu (piemaksas) paredzēts daļēji integrēt pamatalgā, nodrošinot atbilstošu motivāciju gan karjeras uzsākšanai, gan tās ilgstošai turpināšanai.

Iepriekš rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga 2018. gadā tika noteikta 1966 eiro apmērā. Turpmāk paredzēts, ka rajona tiesas tiesneša mēnešalga tiek noteikta pēc formulas, un 2019. gadā tā būs 2695 eiro.

Reforma paredz atlīdzības sistēmas pārskatīšanu 598 tiesnešiem un 499 prokuroriem.

“Lai izstrādātu tiesnešu atlīdzības sistēmas reformu, tika izveidota darba grupa, kas iepazinās ar tiesnešu un prokuroru atlīdzības noteikšanas praksi Eiropas Savienības valstīs, analizēja atlīdzības samēru dažādu varas atzaru salīdzināmos amatos, vērtēja amata atlīdzību atbilstoši atlīdzībai darba tirgū, ņēma vērā tuvāko reģiona valstu pieeju tiesnešu atlīdzības noteikšanā (Lietuva un Igaunija), kā arī konsultējās ar Latvijas Banku par dažādu indeksācijas mehānismu ietekmi uz atlīdzības līmeni ilgtermiņā,” skaidrojis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Likumprojekta ieviešanas izmaksas ir 8 695 135 eiro no valsts budžeta līdzekļiem 2019. gadā.

KONTEKSTS:

Pērn Satversmes tiesa (ST) secināja, ka septiņus gadus spēkā esošā kārtība, ka tiesnešu algas nosaka  pēc valsts pārvaldes ierēdņu atalgojuma, ir pretēja pamatlikumam. Atalgojuma sistēma graujot likumā noteikto, ka tiesneši ir neatkarīgi. Turklāt valsts pārvalde bija atradusi veidu, kā ierēdņiem maksāt vairāk ar piemaksām un prēmijām, kamēr tiesnešiem jāsamierinās tikai ar ierēdņu pamatalgām pielīdzinātu darba samaksu.

ST skaidrojumā norādīts, ka amatpersonu atlīdzības likuma norma par tiesnešu algām tika apstrīdēta Tieslietu padomes pieteikumā, norādot, ka tā pārkāpj tiesnešu neatkarības principu, nesamērīgi ierobežojot tiesnešu neatkarības garantijas. Valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītājam atkarībā no darba rezultātiem esot paredzētas piemaksas, prēmijas un naudas balvas, bet tiesnešiem tās nevarot noteikt.

Atbilstoši ST spriedumam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumi noteica uzdevumu valdībai izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu, kas, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, paredz tādu tiesnešu darba samaksas sistēmu, kura nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti