Mobings skolās – Latvijā īpaši aktuāls
Saistībā ar sociālo projektu “Neklusē” sabiedrībā aktualizēts temats par mobingu skolās. Mobings ir fiziska vai emocionāla vardarbība, kas ilgstoši tiek veikta pret vienaudzi, tā stāsta kampaņas līdzautore Marika Andžāne. OECD pētījumā Latvija ierindojas pirmajā vietā Eiropā mobinga izplatībā. Turklāt 40% skolēnu izvēlas neziņot, ja piedzīvo šādu vardarbības veidu.
Šādi gadījumi bijuši arī Valmieras 5.vidusskolā. Tur šādas problēmas risina pārrunu ceļā. “Es gribētu teikt, ka paši bērni ļoti bieži nāk pēc palīdzības tādās situācijās, kad ir kaut kas nopietns. Skolā mēs strādājam kā komanda jau ļoti, ļoti sen, viņi mūs pazīst, viņi mūs zina. Tas modelītis arī iestrādājās – klases audzinātāji, ja tur nē, tad sociālā pedagoģe, psiholoģe, arī skolas administrācija iesaistās šādos gadījumos. Nevar teikt, ka tie ir bieži. Dažkārt jau bērni nāk par gadījumiem runāt, kur absolūti nav ne fiziskā, ne emocionālā vardarbība,” stāsta skolas psiholoģe Inita Trapāne.
Visbiežāk šī vardarbība notiek pusaudžu vecumā – piektajā, sestajā un septītajā klasē. Tad, kad skolēni savstarpēji cīnās par līdera pozīciju, stāsta psiholoģe. Un parasti apcelšana notiek starpbrīžos skolas gaiteņos.
Ir ļoti grūti raksturot vienotu upura vai pāri darītāja modeli, jo to var ietekmēt gan ģimene, gan piedzīvotais līdz šim vecumam. Turklāt katrs interpretē citādāk.
“Katrs jau mēs esam īpašs un citādāks. Gan kā es sevi pasniedzu un kā es protu ar citiem. Varbūt es negribu ar visiem draudzēties, bet tas jau nenozīmē, ka mani apcels pārējie. Te ir vienmēr abas puses, kur ir ļoti grūti, pirms sākt risināt jautājumu izsvērt, kura puse ir vainīga vai kura nav vainīga. Kaut kas jau ir no abām pusēm. Un tad vienkārši sarunas ceļā [risinām].
Jo tas, kas skolām ir ļoti daudz jādara, ir sarunas – uzklausīt, izprast, tālāk atbalstīt un sākt meklēt risinājuma soļus. Un tas ir laikietilpīgs process.
To gan es varu uzsvērt,” saka skolas direktore Rudīte Markus.
Skolas pārstāves uzskata, ka bērnam uzvedības un attiecību modeļi veidojas jau no pirmajiem dzīves gadiem. Līdz ar to, svarīgi ir izglītot par to, kas ir apcelšana un ko tā nodara, arī pirmsskolas vecumā.
Atzīst kļūdas
Izglītošana un diskusijas veicināšana ir arī viens no sociālā projekta “Neklusē” mērķiem. Lai to panāktu, sociālajos medijos tiek publicēti video pieredzes stāsti gan no bijušajiem mobinga upuriem, gan pāri darītājiem.
Savu stāstu projektā publicēja arī “Pieci.lv” ētera personība Linda Samsonova. Viņa īslaicīgi sākumskolā bijusi pāri darītāja. Linda sniegusi arī interviju medijam “Tvnet”. Pēc tās publicēšanas sabiedrībā raisījās diskusija par to, ka Lindas stāsts savā ziņā iedrošina pāridarītājus.
“Es domāju, ka esmu kaut kādā veidā sakārtojusi savu dzīvi, attiecības ar pārējiem un esmu izaugusi. Esmu gana spēcīga, lai atzītu savas kļūdas pagātnē, ko es darīju kā bērns. Līdz ar to, mani uzaicināja dalīties ar šo negatīvo stāstu, jo ir daudz otras puses stāstu. Tādēļ arī es piekritu. Un man likās, ka jā – nevar būt tā, ka ir tikai upuri un tu netiec saprasta no tā sliktā puses,” skaidro Linda Samsonova.
Viņa piekrīt, ka stāsts atspoguļots neveiksmīgi. Tomēr viņa negaidīja šādu sabiedrības reakciju. Apspriež gan vietnē “Twitter”, gan “Facebook”, gan raksta jaunietei ziņas personīgi. Viņa stāsta, ka šobrīd tiek sodīta no pieaugušu cilvēku puses par to, ko darījusi kā bērns, kurš neapzinās ne sekas, ne riskus.
Tagad viņa kļuvusi par mobinga upuri virtuālajā vidē.
“Pirmkārt, es ļoti atvainojos visiem, kurus tas ir aizskāris. Tas nebija mans mērķis. Es nekādi neattaisnoju savu rīcību. Tā nebija pareiza. Un man pašai ir bijusi vajadzīga liela drosme runāt par nepatīkamām, pretīgām tēmām manā dzīvē, ar kurām es nelepojos. Un šis izteiksmes veids nav cilvēkiem paticis, ka es runāju ar smaidu. Es neesmu speciālists, lai to izskaidrotu. Es dalījos ar savu stāstu cerībā un ar domām par to, ka ir jāsaprot abas puses, lai risinātu situāciju,” saka Linda.
Sociālā projekta “Neklusē” līdzautore Marika Andžāne atzīst, ka pieļautas vairākas kļūdas. Turklāt tagad tās tiek labotas. Pie pieredzes stāstiem nu pievienoti arī psihologa komentāri. Izņemts arī pieredzes stāsts, kurā pausts, ka cietējs no apcelšanas ir tikai ieguvējs. Izņemt vai labot interviju lūgts arī portālam “Tvnet”, bet uz šo lūgumu medija pārstāvji nav atsaukušies.
“Mēs atzīstam, ka ir bijušas vairākas kļūdas, ko mēs pieļāvām kampaņas ietvaros, un esam tās labojuši. Daloties ar Lindas Samsonovas stāstu, mums jau no paša sākuma vajadzēja būt pievienotam psihologa skaidrojumam, kas tajā video stāstā ir, kam ir jāpievērš uzmanība un kas ir tas, ko mēs varam mācīties. Tagad šis skaidrojums no psiholoģes Gunitas Kleinbergas ir pievienots,” apliecina Andžāne.
Sociālais projekts nākamajā mācību gadā piedāvās arī aplikāciju, kur skolēni varēs ziņot par pāridarījumiem.
Projektā rīkotas arī apmācības skolotājiem. Kā arī šobrīd ir pieejamas aptaujas skolām, kas izmanto izglītības platformu “Edurio”. Tā pieejama 350 skolām, bet šobrīd aktivizēta 62 mācību iestādēs. Aprīlī aptauju noslēgs, tad analizēs ievāktos datus.
