Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam izvirza A.Zeltiņu

Pirms likvidācijas izmaksā prēmijas

Pēc RPIVA likvidācijas augstskola saviem darbiniekiem prēmijās izmaksājusi 1,4 miljonus eiro

Neilgi pēc valdības lēmuma reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), RPIVA darbiniekiem naudas balvās un prēmijās akadēmija izmaksājusi 1,4 miljonus eiro. Lai vērtētu šo darbību no likuma viedokļa, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērsusies Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Aģentūras LETA apkopotie Valsts kases dati liecina, ka 2017.gadā RPIVA izdevumu pozīciju bija plānojusi 6 713 468 eiro apmērā, no kuras 2 021 908 eiro bija iezīmēti izdevumu pozīcijā "Piemaksas, naudas balvas un prēmijas", kas nozīmē, ka izdevumi šim mērķim 2017.gadā veidotu aptuveni trešdaļu no augstskolas izdevumiem.

Izdevumi piemaksām, prēmijām un naudas balvām RPIVA 2017.gadā plānoto izdevumu pozīcijās ietilpst atlīdzības kategorijā, kurai kopumā atalgojumam un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pabalstiem un kompensācijām izdevumos iezīmēti 5,288 miljoni eiro. Savukārt atalgojuma pozīcijā ietilpst mēnešalgas (2,112 miljoni eiro), piemaksas, prēmijas un naudas balvas (2,021 miljoni eiro) un atalgojums fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata (125 800 eiro).

Šāda prakse, proti, liela izdevumu īpatsvara paredzēšana piemaksām, naudas balvām un prēmijām, augstskolu vidū nav izplatīta.

Apskatot Valsts kasē pieejamo visu valsts dibināto augstskolu jaunākos pārskatus par budžeta izpildi 2017.gada aprīlī, redzams, ka vidēji augstskolu plānotie izdevumi piemaksām, prēmijām un naudas balvām gada griezumā veido aptuveni 1,35%, svārstoties no 0% līdz 2,42% atkarībā no augstākās izglītības iestādes. Taču RPIVA 2017.gada izdevumu pozīcijās iezīmējusi plānotos tēriņus 30,12% apmērā, kas ir aptuveni 22 reizes vairāk nekā citās augstskolās.

Arī skaitliskā izteiksmē naudas apjoms, kas tika paredzēts piemaksām, naudas balvām un prēmijām, RPIVA ir augstākais visu augstskolu vidū, sasniedzot 2,021 miljonus eiro pie kopējiem plānotajiem izdevumiem 6,713 miljonu eiro apmērā.

Piemēram, Latvijas Universitāte, kurai augstskolu vidū 2017.gadā bija paredzēti lielākie izdevumi 83,952 miljonu eiro apmērā, piemaksām, prēmijām un naudas balvām bija ieplānojusi iztērēt 1,243 miljonus eiro, kas ir 1,6 reizes mazāk, nekā to plānoja RPIVA ar 12,5 reizes mazākiem kopējiem plānotajiem izdevumiem 2017.gadā.

2017.gada aprīļa pārskats par budžeta izpildi RPIVA liecina, ka četros mēnešos augstskola sasniegusi gandrīz pusi budžeta izdevumu pozīcijā paredzētā apjoma, turklāt aptuveni puse jeb 45,19% no visiem veiktajiem izdevumiem bija tēriņi piemaksām, naudas balvām un prēmijām, kas ievērojami pārsniedz citu augstskolu tēriņus šim mērķim gada pirmajos mēnešos.

Apkopotie dati liecina, ka gada laikā RPIVA plānotie, kā arī veiktie izdevumi piemaksām, naudas balvām un prēmijām būtiski palielinājušies -

paredzētais izdevumu apjoms palielinājies 11 reizes, savukārt līdzekļu faktiskais izlietojums no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada aprīlim kāpa 101 reizi.

Izdevumu pozīcijā "Piemaksas, prēmijas un naudas balvas" paredzēti tēriņi kā par virsstundu un papildu darbu, tā arī par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, vienlaikus paredzot prēmijas un naudas balvas.

Dati liecina, ka ļoti būtiski pieauguši plānotie izdevumi prēmijām un naudas balvām - ja 2016.gadā augstskola plānoja prēmijās un naudas balvās izmaksāt 135 000 eiro, tad 2017.gadā plānotais izdevumu apjoms pieaudzis līdz 1,94 miljoniem eiro, tādējādi plānotajam izdevumu apjomam palielinoties aptuveni 14 reizes.

Vēl straujāk kāpis analoģiskos periodos iztērēto līdzekļu apmērs prēmijām un naudas balvām.

Pārskats par budžeta izlietojumu 2017.gada aprīlī liecina, ka RPIVA darbiniekiem prēmijās un naudas balvās gada pirmajos mēnešos samaksāti 1,45 miljoni eiro, taču šāds pārskats uz 2016.gada aprīli rāda, ka šim mērķim iztērēts 718 reizes mazāk, proti, 2023 eiro.

 

Dati liecina, ka tikai 2017.gada aprīlī, aptuveni mēnesi pēc Ministru kabineta lēmuma akadēmiju likvidēt, to pievienojot LU, darbinieku prēmijām un naudas balvām iztērēti 1 390 794 eiro, taču 2016.gada aprīlī šim mērķim līdzekļi netika tērēti vispār.

Vēl janvārī sarunā ar aģentūru LETA RPIVA rektore Daina Voita izteica pieņēmumu, ka neesot izslēgts, ka akadēmijas reorganizācija saistīta arī ar interesi pārņemt tās finanšu uzkrājumus. Voita toreiz norādīja, ka pagājušā gada nogalē RPIVA uzkrājumi investīcijām sasniedza četrus miljonus eiro, kas, pievienojoties LU, līdzās citām saistībām nonāktu LU īpašumā.

Savukārt tagad Voita kategoriski atsakās komentēt informāciju par RPIVA darbiniekiem izmaksātajām prēmijām.

"Patlaban mums norit likvidācijas process, kura laikā es neesmu gatava atbildēt ne uz vienu jautājumu. Tagad nebūs nekādu komentāru. Lai es nepārkāptu noteikumus, ka likvidācijas procesā nedrīkst ne par ko runāt, es patlaban atsakos šo komentēt," teica Voita.

Uz jautājumu par to, ka prēmiju izmaksas tiešā veidā neskar likvidācijas komisijas darbu, Voita norādīja, ka "ir ļoti grūti nodalīt šajā brīdī, ko drīkst un ko nedrīkst runāt".

"Tāpēc šajā gadījumā es absolūti noteikti nerunāšu ne par ko, kas saistās [ar augstskolu]. Mēs ievērojam pilnīgu klusēšanas un konfidencialitātes pieeju - nerunājam ne par ko.

Par visiem jautājumiem, kas saistīti ar akadēmiju un notiek šajā [likvidācijas] procesā, mēs klusējam," atsaucoties uz parakstīto vienošanos par informācijas neizpaušanu, kas saistīta ar RPIVA likvidācijas komisijas darbu, norādīja Voita.

Ministrija  vēršas KNAB

Lai vērtētu šo darbību no likuma viedokļa, IZM vērsusies Ģenerālprokuratūrā un KNAB ar lūgumu veikt resorisko pārbaudi, vai nav manāmi normatīvo aktu pārkāpumi vai noziedzīga nodarījuma pazīmes.

“Ziniet tas izskatās, līdzībās sakot, pēc atkāpšanās no okupētas teritorijas, kur aiz sevis atstāj krāsmatas. Iepriekš runāja par 5 miljonu uzkrājumu, tagad samaksāti ir 1,4 miljoni, tomēr tā nav visa summa, jo darbinieki ies atvaļinājumā un arī atvaļinājuma summas būs atbilstošas. Protams, arī rektore sevi nav aizmirsusi ar 25 tūkstošu dāsnu pabalstu. Protams, privātajā sektorā tā var rīkoties, tomēr es vēlreiz atgādinu – šī ir valsts augstskola,” norādīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Ministrijas ierēdne Diāna Laipniece saka, pamatojumu darbinieku prēmēšanai Izglītības un zinātnes ministrijā neredz.

Diāna Laipniece: IZM vēršas KNABZane Mače

“Mūsu ieskatā tas nav samērīgi un nav pamatoti. Pamatojums koplīgumā ir par personīgo ieguldījumu un par reorganizācijas lēmumu. Mēs uzskatām, ka pašā saknē nav korekti maksāt par dibinātāju lēmumu, pievienot vienu valsts augstskolu citai,” saka Laipniece.

Turklāt darbiniekiem visus iepriekšējos gadus ir maksātas gan algas, gan prēmijas, norāda IZM pārstāve.

“Šajā gadījumā ir skaidrs, ka šī gada pirmajā ceturksnī nekāds tāds īpašs sniegums nav noticis, lai pēkšņi maksātu naudas balvas desmitkārtīgā apmērā. Mēs redzam, ka vienīgais pamatojums šai gadījumā ir dibinātāja lēmums pievienot vienu augstskolu otrai, kas, mūsuprāt, nav korekti. Pēc būtības šādas naudas balvas vairāk līdzinās kompensācijai par darba zaudēšanu. Taču šajā gadījumā neviens vēl darbu nav zaudējis un lielākā daļa arī nezaudēs, proti, pāries strādāt uz Latvijas Universitāti. Mēs esam vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtē un sniedz savu atzinumu par to, vai tur ir arī likuma pārkāpums,” pauda Laipniece.

Kā ziņots, RPIVA beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, tai tiekot likvidētai un pievienotai LU.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt