Galvaspilsētas graustu problēmu pēdējos gados izgaismo ne tikai opozīcijas politiķu izmantotās iespējas ik palaikam kritizēt pie varas esošos par pamestām mājām un neglītām ēku fasādēm Rīgas centrā, bet arī kritiskas situācijas, kad nami apdraud garāmgājējus vai iet bojā ugunsgrēku dēļ.
Kā pašvaldība decembra sākumā konstatēja savā portālā, «ar Rīgas domes jau pieņemtajiem drošības līdzekļiem, kas aicinātu graustu īpašniekus savus īpašumus sakopt, - paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis un piespiedu nojaukšana -, kā rāda prakse, vairs nepietiek. Marijas ielas ēka, kas draudīgi karājas virs ielas braucamās daļas, daļēji sabrukusī ēka Peitavas ielā Vecrīgā, ugunsgrēks Kalnciema ielā – tā ir tikai redzamā aisberga daļa. Kartē grausti.riga.lv redzama patiesā situācija: katrā apkaimē atradīsies vismaz vairāki desmiti ēku, kas ne tikai bojā pilsētas tēlu, bet ir arī bīstamas apkārtējiem».
Degradēto namu situācija diskusijas raisīja arī šāgada pēdējā Rīgas domes sēdē. Īpašuma komitejas vadītājs un nu arī vicemērs Oļegs Burovs («Gods kalpot Rīgai») uzsvēra, ka «Rīgā ir ļoti daudz darīts, lai atrisinātu šo jautājumu, bet, protams, nebūsim naivi, to nevar atrisināt vienas dienas laikā». Ar piemēroto paaugstinātā nekustamā īpašuma likmi pirms dažiem gadiem iekasēti 15 tūkstoši eiro gadā, vēlāk jau 500 000 eiro, pirms gada tādējādi iekasēti divi miljoni eiro, bet šāgada aktuālie dati rādot, ka no graustu īpašniekiem iekasēti jau divarpus miljoni eiro.
«Tie sodi, kas nav sodi, bet papildu slogs, protams, ietekmē īpašumu sakārtošanu,» uzskata Burovs.
Tāpat sakārtot namus palīdzot domes komisijas lēmumi par piespiedu sakārtošanu. Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija 2018. gadā izskatījusi 515 jautājumus par nekustamā īpašuma sakārtošanu, informē Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte. Kopumā šogad esot sakārtotas 207 pilsētvidi degradējošas būves, bet salīdzinājumam tiek minēts, ka 2011. gadā tika atjaunots 16 būvju. Burovs arī lepojas, ka pēdējos trīs gados ar domes atbalstu sakārtotas 150 namu fasādes, kas gan vēl nebija kritiskā stāvoklī. Tāpat kā motivācija atjaunot koka namus esot Rīgas dotā 90% īpašuma nodokļa atlaide par pilnībā sapostu ēku.
Vēl pirms domes sēdes Īpašuma komiteja atbalstīja ideju par vēl lielāku stingrību pret nolaisto namu īpašniekiem. «Tādu lēmumu nākamgad būs diezgan daudz – mēs pieņemsim domes lēmumu, kurā būs konkrēts termiņš tehniskā projekta izstrādei, kā arī rekonstrukcijai. Orientējoši – projektam būs divi gadi, rekonstrukcijai – vēl divi gadi. Ja kaut viens no termiņiem nebūs izpildīts, sāksim sodīt,» draud Burovs. Juridiskām personām draudēšot desmit tūkstošu eiro sods, fiziskām – līdz pieciem tūkstošiem. «Sodīt varēs katru nedēļu līdz brīdim, kamēr sāks sakārtot!» draud vicemērs Burovs.
Tāpat Rīga grasās atbalstīt opozicionāra Anša Ansberga («Latvijas attīstībai») priekšlikumu – dome prasīs, lai tādas mājas obligāti tiktu apsargātas. «Vajadzēs tehnisku vai fizisku apsardzi. Daudziem tas nepatīk, jo uzskata – ja nav jumts, nav vērts apsargāt. Bet, ja to nedarīs, sāksim sodīt. Nākamgad tādu lēmumu būs diezgan daudz!» sola Burovs.
Domes sēdē deputāti aizrunājās arī līdz tēmai, kāpēc vispār mājas kļūst par graustiem. Galvenie iemesli esot īpašnieku strīdi gadījumos, kad nams pieder vairākiem, kā arī ekonomiskā situācija, kas it īpaši ietekmē kultūrvēsturisko namu nākotni, jo to atjaunošanai ir lielāki izdevumi un sarežģītākas darbu saskaņošanas procedūras. Vēl viena problēma esot padomju laikā nostiprinātā domāšana, ka par īpašumu jāgādā kādam citam, nevis pašam.
Rīgas domes dati rāda, ka no visiem graustiem 85% ēku pieder privātpersonām, ap sešiem procentiem pašvaldībai, bet pārējie – valstij.
Un valsts rekordātrā tempā ir ieklausījusies Rīgas domes aicinājumā par vēl stingrākām sankcijām pret tā sauktajiem graustu miljonāriem, kas par īpašumu sakārtošanu nedomā. Vēl tikai decembra sākumā dome ziņoja, ka Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija ir nolēmusi vērsties pie premjerministra Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) ar lūgumu nodrošināt Krimināllikuma grozījumu izstrādi, kas nākotnē pašvaldībām palīdzētu veiksmīgāk cīnīties ar graustu īpašniekiem. Gadījumā, ja grozījumu izstrādātāji izšķirtos paredzēt kriminālatbildību par būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanas noteikumu neievērošanu,
ēku, kas atrodas bīstamā stāvoklī, varētu atzīt par ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu, skaidroja pašvaldība.
Jau 19.decembrī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) ir parakstījis jaunievēlētās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam Jānim Bordānam (Jaunā konservatīvā partija) adresētu vēstuli, kurā rosina virkni priekšlikumu par grozījumiem Krimināllikumā. Kā skaidro Tieslietu ministrijas pārstāve Lana Mauriņa, Saeimai skatīšanai otrajā lasījumā rosināts izvērtēt, vai nepiemērot kriminālatbildību par būvju ekspluatācijas normatīvu pārkāpšanu. Priekšlikums paredz, ja ēkas nepienācīga uzturēšana izraisīs smagas sekas, draudēs līdz piecu gadu cietumsods, bet, ja graustā tā stāvokļa dēļ kāds zaudēs dzīvību, aiz restēm var nākties pavadīt līdz pat astoņiem gadiem.
