4. studija

Rīdzinieki ir satraukti - arvien biežāk cīņā par kokiem nākas zaudēt...

4. studija

Gatavojamies Latvijas Televīzijas 65.jubilejai. Saruna ar režisori Dainu Dumpi

Pēc restaurācijas Lielajos kapos apzagta kapliča

Pēc restaurācijas Rīgas Lielajos kapos apzagta kapliča

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Rīgas Lielajos kapos nesen atjaunota savulaik slavenā Rīgas aptieku īpašnieka Mihaela Veicenbreijera dzimtas kapliča, bet metāllūžņu zagļi nesnauž un pamanījušies to apzagt, vēstīja LTV raidījuma “4. studija”.

Lielie kapi Rīgā tika ierīkoti laikā no 1770. līdz 1772. gadam, kad Krievijas impērijas Baltijas guberņās plosījās buboņu mēris. Epidēmijas apkarošanas kampaņā ietilpa arī aizliegums apbedīt mirušos baznīcās pilsētu teritorijā. Tika noteikts, ka turpmāk mirušos drīkst apbedīt tikai kapsētās, kas atrodas vismaz 300 asu (aptuveni 2 kilometru) attālumā no pilsētas. Saskaņā ar šo rīkojumu Rīgas pilsēta aiz toreizējām pilsētas robežām iekārtoja kapsētu — Smilšu kalnos aiz Raunas vārtiem. Tur apglabāti vairāki desmiti tūkstošu rīdzinieku, galvenokārt vācbaltu.

Lai arī kapi krietnu laika posmu bijuši nekopti, līdz pat mūsdienām šeit ir saglabājušās kapličas, no kurām daža ir gana grezna. Lai saglabātu šīs vēstures liecības, ik pa laikam notiek ēku atjaunošana. Starp tām ir arī savulaik slavenā Rīgas aptieku īpašnieka Mihaela Veicenbreijera dzimtas kapliča.

Restaurāciju pabeidz pērnā gada augustā, bet šajās Lieldienās konstatēts, ka no kapličas ir pazudušas metāla plāksnes.

“Kā mēs varam redzēt, krāsainā metāla zagļi nesnauž. Nerunājot nemaz par to, ka nav paslinkojuši un uzkāpuši līdz pat frontona augšai, bet garāmgājēji to nav pat pamanījuši,” stāstīja Rīgas pieminekļu aģentūras galvenā speciāliste Guna Vainovska.

Mantiskajā vērtībā zagļu guvums nav liels - pārsimts eiro, bet vēsturiskā un morālā postaža nodarīta gana liela.  

“Diemžēl, bet ir pilsoņi, kuriem liekas, ka labāk visu ir noplēst nost un aizstiept uz tuvāko metāllūžņu punktu un nopārdot,” secināja Vainovska.

“Principā aizdomu nav. Te ir ļoti atklāta teritorija. Te nāk staigāt mammas ar bērniem, ar suņiem, te nāk šo Lielo kapu draugi uzkopt. Te tā cilvēku plūsma ir diezgan liela, tādēļ zagļiem bija stipri jāaprēķina, kurā laika posmā, no cikiem līdz cikiem tas varētu notikt. Šeit gan nav īpaši izgaismots, tas ir papildu apstāklis,” klāstīja Vainovska.

Kā atzīst gan Pieminekļu aģentūras, gan Valsts policijas pārstāvji, šādu nelielu krāsainā metāla daudzumu atrast ir tikpat lielas iespējas, kā sameklēt adatu siena kaudzē. Papildu apgrūtinājums - ka nav zināms, tieši kurā laika posmā zādzība notikusi.

 “Ja tas metāls nav ļoti specifisks un ja to nav paspēts uzreiz sakausēt, tad ir reizes, kad mēs to varam atrast. Mēs teritorijas, kur mēs zinām, kur varētu būt arī nelegālās pieņemšanas vietas, pārbaudām. Bet, ja tas metāla gabals ir izgriezts un ne ar ko neatšķiras, tad tas ir daudz grūtāk,” atzina Valsts policijas Brasas iecirkņa izmeklētāja Elīna Ozola.

Savulaik deviņdesmitajos gados, kad aizsākās krāsainā metāla bums, no kapu pieminekļiem jau tika nozagtas visas bronzas detaļas. Šai kapličai zagļi savulaik mēģinājuši nozagt pat metāla vākus no ventilācijas atverēm.

“Turpat tālāk ir viens piemineklis, kuram virsū būtu jābūt bronzas sfinksai. Diemžēl mēģinājām atjaunot, bet arī to aiznesa. To otro, atjaunoto,” stāstīja Vainovska.

Gan Rīgas pieminekļu aģentūra, gan Valsts policija aicina ikvienu, kuram varētu būt noderīga informācija par zādzību no kapličas, ziņot. Savukārt tie, kuri iecienījuši pastaigas Lielajos kapos, tiek aicināti pievērst uzmanību apkārt notiekošajam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti