Lapmežciems, tāpat kā citi apkārtnes ciemi, ir mantinieks unikālai kultūrvēsturiskai videi, ko sauc par zvejniekciemu.
“Mums jau ir arheoloģiskie izrakumi 2.-3. gs. pirms mūsu ēras, ir Siliņupītes apmetne. Tā ir vistuvāk Baltijas jūrai zināmā vieta, kur jau dzīvojuši cilvēki. Tur atrasti arī dažādi priekšmeti, kas liecina, ka ar zivju zvejniecību mūsu pagastā nodarbojušies jau krietni sen,” stāsta Lapmežciema muzeja pētniece Vija Ozola.
Par zvejniecību un zvejnieku dzīvi deviņpadsmitajā un divdesmitajā gadsimtā muzeja ekspozīcija Lapmežciemā stāsta jau kopš 1999. gada janvāra, bet šī diena muzejam ir kā jauns sākums, ko cieminieki gaidījuši jau sen.
“Telpas bija nolietojušās kā tādas. Tā ir septiņdesmitajos gados būvēta pagasta ēka. Fiziski grīdas čīkstēja, lampas skanēja,” klāsta Lapmežciema muzeja vadītāja Anita Alberta.
Pēc rekonstrukcijas, kas ilga gandrīz gadu, mainīts gan telpu plānojums, gan arī pati ekspozīcija ieguvusi jaunu veidolu un muzejam atbilstošu apgaismojumu, eksponāti ir izkārtoti tā, lai ir pārredzami.
Senos eksponātus papildina mūsdienīgi digitāli risinājumi un interaktīvas izzinošās spēles, kas ļauj iepazīt apkārtnei raksturīgos putnus, kā arī gadu simtiem lietotos vietvārdus. Vieta muzejā atvēlēta arī izcilajam dzejniekam un novadniekam Imantam Ziedonim, kura balsī, pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, joprojām varēs ieklausīties ikviens.
Muzeja rekonstrukcija un ekspozīcijas mākslinieciskās koncepcijas izveide izmaksājusi aptuveni 200 000 eiro un īstenota ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu.
