Dienas ziņas

Sākas ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksme

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latviju plāno sadalīt apriņķos

Pēc reformas novadus plāno pārdēvēt par apriņķiem

Latvija gadsimtu gaitā, mainoties varām, piedzīvojusi dažādas administratīvās pārmaiņas, un arī pēc pusotra gada Latvijā trīs reizes varētu tikt samazināts pašvaldību skaits. Saeimas atbildīgā komisija piektdien skatīja jauno administratīvi teritoriālo likumprojektu. Konceptuālu atbalstu guva priekšlikums turpmāk novadus dēvēt par apriņķiem. 

Jaunās administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu Saeimā skata īpaši izveidota komisija. Likumprojektam iesniegti 335 priekšlikumi, no kuriem aptuveni puse ir par likuma tekstu, bet otra puse - par vietvaru teritoriju robežām.  

"Viens otrs pat neapzinās šī likuma nozīmību. Tas skars ikvienu, visu valsti un tās attīstību," sacīja komisijas deputāts Andris Kazinovskis (Jaunā konservatīvā partija).

Deputāti piektdien vienojās projekta izskatīšanas gaitā, lemjot par pašvaldību robežām, uzklausīt pašvaldību pārstāvjus. Komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu turpmāk ieviest apriņķus, tādējādi atgriežoties pie starpkaru periodā lietotās terminoloģijas.

"Nākotnē saglabātos pagasti un pilsētas, un tas, kas šobrīd tiek saprasts ar novadiem, būtu apriņķi," pastāstīja deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).

Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai komisija gan vēl gaidīs vairāku ministriju atzinumus, taču jau tagad skaidrs, ka apriņķu ieviešanas gadījumā būs nepieciešamas izmaiņas 100 likumos un 400 Ministru kabineta noteikumos. Eksperti arī norāda, ka nosaukuma maiņa radīs papildus finansiālu slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, jo būs jāmaina gan informācija  reģistros, gan iedzīvotāju adreses. Un pagaidām nav skaidrs, cik tas izmaksātu. 

"Šis ir ļoti politisks jautājums, kā konkrēti  sauc pašvaldības. Tā ir politiskā izšķiršanās. Nav viena kritērija," komentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par").

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) eksperts Māris Pūķis teica, ka apriņķis ir visās valstīs saprotams jēdziens.

Tāpat turpmāk republikas nozīmes pilsētas varētu tikt dēvētas par lielajām pilsētām, taču arī šajā gadījumā būs vajadzīgs daudz izmaiņu likumdošanā. Piektdien komisija izdiskutējusi aptuveni 20 no 335 priekšlikumiem. Par vairumu izrunāto priekšlikumu lēmumi gan netika pieņemti, jo daudzi priekšlikumi ir savstarpēji saistīti un nereti deputāti lēmuma pieņemšanu atliek līdz brīdim, kad nonāk pie pēdējā priekšlikuma, kas saistīts ar konkrēto tematu. 

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

LPS neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti