Grozījumu elektronisko mediju likumā iniciatore bija Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Izmaiņu mērķis ir veicināt latviešu valodas izmantošanu radioapraidē, kā arī ierobežot slēpto retranslāciju, pārraidot Krievijā veidotās programmas. Tāpēc grozījumi paredz, ka radio programmā paša radio veidotajiem raidījumiem jāaizņem ne mazāk kā 80% no raidlaika.
Radiostacijām, kurām vismaz 50% no programmas jābūt latviešu valodā, būs pilnībā jāpāriet uz valsts valodu. Savukārt tās, kurām šī daļa licencē paredzēta mazāka, drīkstēs izvēlēties, vai savu radio programmu veidot valsts vai svešvalodā. Likums paredz, ka tas notiks līdz ar 2016.gada sākumu.
„Saskaņas centra” deputāts Ņikita Ņikiforovs iesniedza priekšlikumus, lai esošajām radiostacijām jaunos noteikumus piemērotu tikai pēc licences termiņa beigām: „Daudziem apraides darbības termiņš beidzas tikai pēc sešiem gadiem, proti, likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka līdz 2015.gada 31.decembrim elektroniskajiem plašsaziņas līdzeklim jāreģistrē savas apraides atļaujas atbilstoši jaunajam regulējumam. Pamatojoties uz jau izsniegtajām apraides atļaujām, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var plānot savu darbību noteiktajā termiņā, proti, slēgt līgumus ar partneriem un reklāmdevējiem, sniegt darbības ilgtspējīgu koncepciju. Jautājums ir, kāpēc viņam jāsaņem jauna atļauja? Kāpēc mēs gribam piespiedu kārtā pārreģistrēt plašsaziņas līdzekļus?”
Tomēr atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pret to iebilda, klāstot, ka tā esot likuma būtības izkropļošana: „Likumprojekts skar valsts drošību. Ne velti pie šī likumprojekta strādāja divas komisijas: gan Nacionālās drošības, gan Cilvēktiesību komisija. Un likumprojekta būtība ir saraut šo iesīkstējušo sistēmu, kas valda radioapraides jomā, tajā pašā laikā pāriet uz apraidi vienā valodā. Mēs nostiprinām valsts valodas vidi un nostiprinām integrācijas vidi.”
Ja grozījumi tiks pieņemti arī galīgajā lasījumā, pāriet uz raidīšanu latviešu valodā vajadzēs septiņām radio programmām, kuras šobrīd pusi no ētera laika raida svešvalodās.
Vairums no šiem kanāliem ir saistīti ar raidorganizāciju „Krievu hītu radio,” kuras īpašnieks Uģis Polis par grozījumiem ir sašutis un uzskata to par vadošo Latvijas krievu mediju likvidēšanu: „Visi, kas diskutē par šo jautājumu, uzskata, ka Polis ir satraucies par savu biznesu. Bet Polis par savu biznesu īpaši nav satraucies – Polim tas bizness ir vairāk nekā 20 gadus, un ar biznesu viss ir normāli. Mans jautājums ļoti vienkāršs – kā es kā latvietis, kas ir ar „tēvzemiešu” svētību… arī „tēvzemieši” balsoja par to, lai man 2006.gadā piešķirtu licenci uz projektu „Krievijas hīti”, kura galvenais uzdevums bija neitralizēt prokrieviski raidošās radiostacijas, kā es apdraudu valsts drošību? Un kāpēc man jāatņem valsts izdota licence, kas man ir līdz 2021.gadam? Un kāpēc man ir jāmaina savas radiostacijas valoda no krievu uz latviešu?”
Polis apgalvo - ja grozījumi tiks pieņemti un viņam tiks atņemta licence, viņš pret tiem cīnīsies gan Satversmes, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
