"Šim bija jābūt apstiprinātam jau decembrī. Šobrīd ir maija vidus jau. Tad faktiski šogad nekādi darbi nevienā no Latvijas skolām nesāksies. Cik mēs varam?" tā Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) iesāka diskusijas valdības komitejā par vienu no apjomīgākajiem šī plānošanas perioda ES fondu projektiem – skolu labiekārtošanu, kam iedalīti aptuveni 167 miljoni eiro, no kuriem 142 miljoni ir ES finansējums.
Garais saskaņošanas process beidzot nonācis finiša taisnē, un šonedēļ projekta noteikumus plānots apstiprināt valdībā, lai pašvaldības varētu sākt skolas remontēt un modernizēt par ES līdzekļiem.
Pašvaldības naudai varēs pieteikties četrās kārtās – vispirms republikas pilsētas, pēc tam reģionālie attīstības centri, tad Pierīgas pašvaldības, un visbeidzot visas pārējās, kas atbildīs kritērijiem, no kuriem galvenais ir skolēnu skaits.
Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) gan bija bažas par to, vai pēdējai kārtai, kurā pieteiksies galvenokārt mazie novadi, vispār paliks nauda. Sēdē Kučinskis apsolīja, ka nauda būs, sliktākajā gadījumā to pārdalot no kādām citām programmām.
Gandarīta par premjera solījumu ir LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure. "Tās pašvaldības, kuras izpildīs Ministru kabineta noteikumos un Finanšu ministrijas uzraudzības komitejā definētos kritērijus, varēs turpināt strādāt pie skolu tīkla optimizācijas, viņiem būs drošība, un viņi varēs gatavoties šai ceturtajai kārtai, jo ir pateikts, ka tiks finansējums nodrošināts."
Vēl LPS vēlējās Pierīgas pašvaldību lokā pieskaitīt arī Lielvārdi, lai tā varētu ātrāk pieteikties projektiem un saņemt jau sev iezīmētu naudu. Tomēr šajā jautājumā valdība nepiekāpās. Kā argumentē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), Lielvārde neatbilst noteiktajiem kritērijiem, un kritēriju mainīšana vēl vairāk iekavētu projektu.
"Ja mēs pārskatām kritērijus, tad tas nozīmē pārskatīt visām pārējām pašvaldībām finansējumu, tad tas nozīmē, ka liela daļa pašvaldību, kas līdz ar to zaudēs kādu finansējuma daļu, nevarēs realizēt projektus, kas šobrīd ir tehniskā gatavībā. Tātad tas viss ir ļoti liels laika zaudējums," teica ministrs.
Līdz ar virzienu uz skolu skaita samazināšanu arī skolu vides modernizācijas projekta nauda, pirmkārt, tiks lielajām skolām.
Projekta kritērijiem atbilst aptuveni katra ceturtā vispārējās izglītības iestāde Latvijā. Izglītības ministrs Šadurskis stāsta, ka visiem vienkārši nepietiek naudas, un šajā ziņā LPS piekrīt ministram, uzsverot, ka labāk pilnībā modernizēt daļu skolu, nekā daļēji modernizēt visas skolas.
Projekta naudu varēs izlietot telpu labiekārtošanā, modernu mācību līdzekļu iegādei, dienesta viesnīcu ierīkošanai, kā arī sporta infrastruktūrai. Atbalsts paredzēts, piemēram, ergonomiskas mācību vides izveidei, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, skolu aprīkojuma iegādei, jaunu dabaszinātņu un matemātikas kabinetu iekārtošanai un sporta infrastruktūrai.
Projektā plānots, ka noslēgumā aptuveni katrs ceturtais skolēns Latvijā mācīsies pilnībā modernizētā mācību vidē.
Par šiem noteikumiem vēl jālemj valdībai, ko tā plāno skatīt sēdē otrdien, 24.maijā.
Latvijas Radio iepriekš vēstīja, ka pašvaldībām vairāk nekā 167 miljoni eiro skolu uzlabošanai būs pieejami līdz 2023. gadam. Taču uz naudu pretendēt varēs noteiktas pašvaldības, kas pēc ilgām diskusijām jau iekļautas valdības noteikumos.
Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietniece Santa Šmīdlere Latvijas Radio pastāstīja, ka programma ir ilgi gaidīta un saskaņota gan ar pašvaldību savienību, gan nozaru ministrijām. Primāri atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu skolās ergonomisku mācību vidi un modernus komunikāciju tehnoloģiju risinājumus.
Izglītības iestādēm arī palīdzēs sakārtot dabaszinātņu kabinetus, kur tas nepieciešams, un pēc pašvaldību vajadzībām ieguldīt arī sporta infrastruktūras un dienesta viesnīcu sakārtošanā.
