Pētījumu par to, cik daudziem iedzīvotājiem ir antivielas pret Covid-19, veica zinātniskais institūts “BIOR” sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Gandrīz 130 ģimenes ārstu praksēs pacientiem piedāvāja veikt bezmaksas antivielu testu. Piedalījās vairāk nekā 5600 iedzīvotāju, kuri nebija vakcinējušies un kuri nezināja, vai ir slimojuši.
Antivielas atrastas 12% iedzīvotāju. “Mīts, ka mēs esam visi izslimojuši un vakcinācijai nav jēgas, ir absolūti nepatiess. Mēs redzam, ka tikai 12% iedzīvotāju ir pārslimojuši,” norādīja Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Infekcijas izplatības rādītāji bērnu vidū ir divas reizes augstāki nekā senioru grupā. Antivielas atrastas 20% bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Savukārt gados vecākiem iedzīvotājiem antivielas konstatētas tikai 9% gadījumu.
“Bērni ir tie, kas var aiznest šo infekciju mājās saviem vecākiem un senioriem,” sacīja Ķīvīte-Urtāne.
Kā norādīja pētnieki, iegūtie dati liek izdarīt secinājumu – pēc iespējas ātrāk un vairāk jāvakcinē seniori. Pārslimojušo skaits viņu vidū ir mazs, līdz ar to viņiem ir ļoti zems aizsardzības līmenis. Līdzīgi arī hronisko pacientu grupai.
“Ir jāsasniedz 80 - 90% vakcinēto šajās grupā, lai mēs varētu mierīgi sagaidīt rudeni. Vispār ir jāvakcinē ļoti daudz, jo Latvijā ir slimojuši salīdzinoši maz, lai mēs sasniegtu... Es to nesauktu par pūļa imunitāti, diez vai tādu pilnu pūļa imunitāti vai kolektīvo imunitāti sasniegsim. Bet lai vismaz neatgrieztos pie nopietniem ierobežojumiem,” sacīja Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis.
Pētījums atklāj lielas atšķirības arī starp reģioniem. Cilvēku ar antivielām visvairāk ir Latgalē, bet vismazāk – Kurzemē. Latgalē saslimstība bijusi trīs reizes augstāka nekā Kurzemē.
“Tas mums rada papildus bažas arī tajā kontekstā, ka Latgalē tagad arī vakcinācijas aptvere ir zemāka, ka
mums kopumā Covid-19 jautājuma sakarā lielāka uzmanība jāpievērš tieši Latgalei,” uzsvēra Dumpis.
Uz to norādīja arī Sabiedrības veselības institūta direktore: “Jāmēģina runāt vieglajā valodā, runāt krievu valodā. Motivēt, skaidrot. Es neredzu nekādu citu maģisku paņēmienu. Bet tas, ka ar šo reģionu jāstrādā intensīvāk, tai skaitā ar veselības aprūpes personālu. Jo tie, kas nevēlas vakcinēties nav tikai parastie iedzīvotāji, tie ir arī veselības nozares profesionāļi. Diemžēl.”
“Mums ir jābūt drošiem līdz rudenim, kad atkal vērsies vaļā skolas,
un šoreiz mēs nedrīkstēsim slēgt ciet skolas, manuprāt. Mums ir jābūt gataviem, lai mēs atkal nepārpildītu mūsu slimnīcas. Vakcinācija ir galvenais pasākums, kas mums pa vasaru ir jārealizē. Īpaši riska grupā,” sacīja infektologs.
Epidemiologiem ir bažas, ka vasarā, kad saslimstības rādītāji samazināsies, cilvēki var atslābt un piemirst par drošības pasākumiem un potēšanos.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
