Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pagājušonedēļ sāktajā administratīvajā lietvedībā par PBK raidījumu "Cilvēks un likums" konkrētu rezultātu pagaidām nav. Padome joprojām gaida PBK paskaidrojumus un uzrunājusi vairākus krimināltiesību ekspertus, lai izvērtētu, vai raidījumā saskatāma, piemēram, naida kurināšana. Drošības policijā padome vērsīsies, kad būs saņemts atzinums. Kā deputātiem atzina NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska, situācija nav vienkārša.
No šī gadījuma ir jāmācās un Krimināllikumā paredzētā naida kurināšana jāpapildina arī ar naida runu, uzsvēra Reformu partijas deputāte Daina Kazāka. Tam piekrita arī Janīna Kursīte no „Vienotības", paužot, ka nepieciešamas izmaiņas likumā, kas regulē cīņu pret nacionālā naida izpausmēm.
Deputāti bija vienisprātis, ka PBK raidījumā paustā nostāja par 1991.gada notikumiem Lietuvā ir vienpusēja un nepieņemama, tomēr Boriss Cilēvičs no „Saskaņas centra" aicināja NEPLP būt uzmanīgai ar juridisko pamatojumu, lai Latvijai tas nebeigtos ar zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā par vārda brīvības ierobežošanu:
"Tas aizvaino arī mani un neatbilst objektīvas žurnālistikas kritērijiem. No ētiskās puses tas ir absolūti nepieņemami. Aicinu būt ļoti juridiskiem, nevis emocionāliem," viņš teica.
NEPLP nācās arī uzklausīt komisijas vadītājas, Nacionālās apvienības pārstāves Ināras Mūrnieces kritiku par nepietiekamu kanālu monitoringu. Padomes locekļi nevarēja atbildēt, kad pēdējoreiz pārbaudīts, vai PBK ievēro apraides atļaujas prasības. Mūrniece īpašu kritiku veltīja arī padomes vadītājam Aināram Dimantam, kurš atkārtoti nebija ieradies uz sēdi, paužot bažas, ka viņš vēlas izvairīties no atbildības par padomes darbu.
Tikmēr NEPLP sola, ka ekspertu analīzi izmantos, lai sagatavotu priekšlikumus un parādītu likuma vājos punktus, kāpēc Latvijas mediju regulators faktiski ir bezspēcīgs atrisināt jautājumu par PBK pārkāpumu pēc būtības.
