Lai gan vēlēšanu diena - jūnija pirmā sestdiena - ir noteikta likumā, vēlēšanu izsludināšana nepieciešama, jo atbilstoši pašvaldības iedzīvotāju skaitam, kāds vēlēšanu izsludināšanas dienā reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, ir nosakāms pašvaldību domēs ievēlamais deputātu skaits.
Komisija fiksējusi iedzīvotāju skaitu pašvaldībās, no kā ir atkarīgs ievēlamo deputātu skaits katras pašvaldības domē. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, notikušas divas izmaiņas – Jēkabpils novadā 15 deputātu vietā pēc vēlēšanām strādās 9, savukārt Mārupes novadā deputātu skaits palielināsies no 15 uz 17.
Šogad pavisam 119 pašvaldību domēs būs jāievēl 1614 deputāti. Visvairāk - Rīgas domē - 60 deputāti.
Partijas savus deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 14. līdz 24 aprīlim.
Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, katrs vēlētājs atbilstoši dzīvesvietai ir piesaistīts konkrētam iecirknim. Tieši, kurš ir vēlētāja iecirknis, no 25. marta vēstulē informēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Šogad, ja iecirknis vēlētāju neapmierinās, būs iespēja nedēļu ilgāk līdz 16.maijam lūgt mainīt balsošanas vietu.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars norādīja, ka kopš iepriekšējām vēlēšanām nav grozīts vēlēšanu likums, tādēļ būtisku jaunumu nebūs.
“Domājams, ka vienīgā izmaiņa, kas kopumā uz šīm vēlēšanām attieksies, būs tas, ka vēlētājiem būs vēl viena nedēļa tuvāk vēlēšanām dota, lai viņi varētu izvēlēties iecirkni savā pašvaldībā, ja viņiem sākotnēji piešķirtais nebūs ērts,” pastāstīja Cimdars.
“Faktiski, sākot ar šodienu, turpmākās divas, trīs nedēļas pašvaldības noteiks iecirkņu robežas. Ja kādam no vēlētājiem ir argumenti, kādēļ vajadzētu, piemēram, šo kvartālu vai šo māju kopumu pievienot nevis tam iecirknim, kur bija iepriekšējās reizes, bet citam kādam iecirknim, tad tas ir tagad jādara zināms pašvaldības atbildīgajām amatpersonām, lai šādas izmaiņas tiktu veiktas,” paskaidroja Cimdars.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka vēlētāju aktivitāte ir atkarīga no vēlētāja saiknes ar pašvaldību.
