Patērētāju tiesību aizsardzības centrā norāda, ka nav aizlieguma ražot dažādas preces dažādiem tirgiem. “Šie rezultāti neuzrāda ļoti būtiskas atšķirības, kur tiešām varētu teikt, ka konkrētais produkts funkcionalitātē, garšas ziņā vai sastāva kvalitātes ziņā ir krietni labāks par otru. Tāpēc neesam ierosinājuši negodīgas komercprakses lietas, vēl izsveram, bet diez vai to darīsim šī pētījuma kontekstā,” norāda centra pārstāve Sanita Gertmane.
Savukārt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis vērtē, ka dažas pētīto produktu atšķirības ir visnotaļ ievērojamas, kas nav glaimojoši ražotājiem. Taču kopumā Latvijā importēto pārtikas produktu patēriņš ir salīdzinoši neliels
“Lielākā daļa pētīto produktu uzrāda minimālas izejvielu atšķirības, taču tostarp arī ir produkti, kur atšķirības, manuprāt, ir diezgan lielas. Līdz ar to ir jautājums, vai šo viena ražotāja produktu Latvijā un Vācijā var uzskatīt par identisku, jo faktiski tā vērtība vienam ir sliktāka. Vai to var nosaukt par dubultiem standartiem, es neņemos spriest.
Es drīzāk teiktu, ka tā ir zināma ražotāju visatļautība, kurai nav vietas nedz Rietumeiropā, nedz Austrumeiropā.
Tā ir necieņa pret patērētāju un, iespējams, kādu likuma robu izmantošana,” saka Krūzītis.
Lai meklētu risinājumu preču dubultstandartu problēmai Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Komisija iedalījusi divus miljonus eiro vienotas pārbaužu metodoloģijas izstrādei. Valstīm būs jāveic padziļināts pētījums šajā jomā un jāvērtē arī citas preču grupas.
Ziņots, ka PVD, pārbaudot 38 pārtikas produktus un trīs dzīvnieku barības paraugus, konstatēja atšķirības starp Latvijā pieejamajiem importa produktiem un tādiem pašiem citās valstīs. Dienesta ieskatā atšķirības ir nebūtiskas, atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas dažādas izejvielas - dārgākas un lētākas. Pircēja drošību konstatētās atšķirības neapdraud.
“Ir atsevišķi produkti, kur novirzes starp Vācijā un Latvijā iegādāto produktu, ir izteiktākas. Piemēram, Vācijā iegādātais suflē glazēts ar šokolādi, bet Latvijas tirgū glazūrā izmantots kakao pulveris ar augu taukiem; vai Vācijā produktā izmantots mieža iesals, bet Latvijā iesala aromatizētājs. Tas noteikti maina produktu vērtību un kvalitāti. Tāpat ir eļļas, ko izmanto vairākos pētītajos produktos, rapšu eļļas sajaukums,” norāda PVD vadītājs Māris Balodis. Viņš gan uzsver, ka nekādi pārtikas nekaitīguma normatīvi nav pārkāpti.
