Pēc «NP Food» un «Cits medijs» kontu apķīlāšanas gadījumiem ķeras pie likuma grozīšanas

Saeimas Juridiskā komisija  ceturtdien, 21.augustā, nolēma uzņemties iniciatīvu Civilprocesa likuma grozījumu sagatavošanā, lai novērstu reiderisma un vārda brīvības ierobežošanas iespējas ar prasības nodrošinājuma līdzekļu palīdzību, tos negodprātīgi piemērojot, informēja Saeimas Preses dienests.

 „Lai arī šodien komisijas sēdē no Tieslietu ministrijas un atsevišķu ekspertu puses izskanēja viedoklis, ka ar Civilprocesa likumu viss ir kārtībā un problēma galvenokārt ir tā piemērošanā, uzskatu, ka likumdevējam esošais regulējums ir jāpārskata. Kamēr likums pieļauj, ka ar tiesas lēmumiem tiek izputināti godīgi uzņēmumi un apspiesta vārda brīvība, deputātu uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai šāda likumu interpretācija un tiesu prakse vairs nebūtu iespējama,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne („Vienotība”).

„Mūsu tieslietu sistēmai acīmredzamas grūtības sagādā tā saucamā stratēģisko prasību atpazīšana vai arī nevēlēšanās to darīt. Tās ir lietas, kurās pieteikuma iesniedzēja mērķis nav panākt sev labvēlīgu tiesas nolēmumu, bet gan vajāt un iebiedēt, piemēram, kādu mediju, nevalstisku organizāciju, dažkārt arī komersantu, lai citiem nerastos vēlēšanās vērsties pret nelikumīgu rīcību. Tiesām būtu jāspēj atpazīt šāda rakstura lietas,” uzsver komisijas vadītāja.

Deputāti uzsvēra, ka risinājums problēmai vismaz daļēji jārod vēl šī parlamenta sasaukuma laikā, atlikušo divu mēnešu laikā veicot neatliekamos grozījumus Civilprocesa likumā. Komisija uz nākamo šim jautājumam veltīto sēdi plāno sanākt pēc divām nedēļām. Viens no jaunās likumdošanas iniciatīvas aspektiem būtu noteikt, ka civillietās par goda un cieņas aizskaršanu kā prasījuma nodrošinājumu nevar noteikt atbildētāja aktīvu apķīlāšanu.

Gan Juridiskās komisijas deputāti, gan jaunievēlētais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) apņēmās uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas un stratēģisko prasību problēmu uzsvērt gan septembra sākumā gaidāmajā ikgadējā Latvijas tiesnešu konferencē, gan tuvākajā Tieslietu padomes sēdē.

Ārvalstu investoru padomes pārstāvis deputātiem komisijas sēdē uzsvēra, ka tiesu prakse prasības nodrošinājuma piemērošanā ir tikai aisberga redzamā daļa, problēma ir daudz plašāka un tās būtība ir uzņēmumu ierobežotās iespējas efektīvi aizsargāt savas tiesības Latvijas tiesās, kas grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju.

Komisijas sēde tika sasaukta, ņemot vērā vairāku uzņēmēju, tostarp AS „Cits medijs”, kā arī SIA „NP Foods” un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas paustās bažas saistībā ar prettiesiskiem kapitāldaļu pārņemšanas jeb tā sauktā reiderisma gadījumiem Latvijā un ar nepilnībām prasības nodrošināšanas atcelšanas institūta piemērošanā.

Jau ziņots, ka jūlija nogalē tiesa ir apķīlājusi žurnāla „Ir” izdevniecības „Cits medijs” aktīvus. Tas ir darīts kā nodrošinājums maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasībā pret izdevniecību par morālo kaitējumu. Tiesa skaidroja, ka, pārbaudot Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tas atzīts par pamatotu, jo saskaņā ar AS "Cits medijs" finanšu rādītājiem Sprūdam labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā civillietā goda un cieņas aizskaršanu tā izpilde varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama.

Savukārt  pēc advokāta Mārča Miķelsona celtās prasības pret „NP Food”, kuru „NP Food” neatzīst, tiesa noteica prasības nodrošinājumu – kontu apķīlāšanu. „NP Food” notiekošo  dēvē par reiderisma mēģinājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti