Mazzalvē, kas ir viens no kādreizējā Neretas novada pagastiem, lielākais prieks kopš administratīvi teritoriālās reformas ir par to, ka “vismaz pagaidām Aizkraukle pārāk netraucē”, bet sajust pirmās reformas neērtības jau var.
Mazzalves pakalpojumu centra lietvede Anita Vectirāne norādīja: “Pats pirmais, smagākais trieciens, ko arī cilvēki juta, – mums uz vietas bija lauku konsultants, kas palīdzēja zemniekiem, šo štata vienību likvidēja. Mēs stingri, stingri protestējām, bet neko nepanācām.”
Vectirāne skaidroja, ka veikt maksājumus joprojām var uz vietas, bet liela aizķeršanās ir bijusi ar datorprogrammu salāgošanu, un tikai tagad nāk komunālo pakalpojumu rēķini, kas bija jāapmaksā janvārī. Tāpat uz vietas vairs nav bāriņtiesas pārstāves, bet vissāpīgākais ir senioru sveikšana apaļās jubilejās, kas tagad no saistošajiem noteikumiem svītrota.
“Mums tas tā ļoti sāpīgi. Cilvēki parasti gaidīja mājās, mēs parasti aizbraucām. Naudas balviņas viņiem bija. Šogad mums būs simtgadnieks, un ļoti ceram, ka mēs kaut kā viņu varēsim apsveikt,” pastāstīja Vectirāne.
Bažas ir arī par brīvpusdienām bērniem, kas no nākamā mācību gada vairs visiem nebūs. Daudzi Neretas iedzīvotāji jau administratīvi teritoriālās reformas informatīvajā apspriešanā bija pret pievienošanu lielajam novadam, un arī tagad par to nepriecājas.
Pēc reformas neretieši un apkaimes iedzīvotāji sev interesējošos jautājumus var nokārtot Neretas apvienības pārvaldē vai klientu apkalpošanas centrā. Tas gan vairs nenotiek tik ātri, jo uzreiz var tikai izdrukāt Covid-19 vakcinācijas sertifikātus.
Neretas klientu apkalpošanas centra speciāliste Gunita Gorbačova sacīja: “Vai stājas dzīvokļa rindā, zemes nomu prasa, vienalga, kādā jautājumā griežas pie mums, mēs pieņemam iesniegumu un reģistrējam Aizkraukles lietvedības sistēmā, un Aizkraukle jau novīzē un skatās tālāk.”
Līdz šim gadam katrs pievienotais novads vēl dzīvoja ar savu budžetu, bet tagad Aizkrauklē apstiprināts pirmais kopīgais budžets, katram pievienotajam novadam izdalot prioritātes trīs projektiem. Kā skaidroja Aizkraukles novada Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs, vietējo speciālistu ieteikumi ir uzklausīti un pirmā prioritāte ir ielu remonti. Paši neretieši gan vairs var lemt tikai par nelielu summu izlietojumu.
“Pakalpojumu centra vadītāji ir tiesīgi slēgt [līgumus] līdz 1500 eiro sīkiem darbiņiem, remontiem, bet man ir tiesības līdz 10 000 kā pārvaldes vadītājam. Par pārējo viss ir jāsaskaņo ar Aizkraukles novada vadību,” atzīmēja Gorbačovs.
Aizkraukles novada domes vadība piekrīt, ka dažādas problēmas parādās ik dienu, jo katrā pievienotajā novadā bijušas atšķirīgas sistēmas un noteikumi. Tā zaudēti arī vairāki labi speciālisti.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris (''Latvijas attīstībai'') norādīja: “Atalgojuma sistēma tika izlīdzināta, un mazākie novadiņi ieguva. Viņiem atalgojums pacēlās uz augšu, bet tie, kas bija turīgāki, tie zaudēja.”
Priekšā vēl ir komunālo pakalpojumu sakārtošana. Kopumā gan reforma nav bezcerīga, tomēr pateikt, kādi būs ieguvumi un kādi zaudējumi, varēs tikai pēc pāris gadiem, kad visiem būs skaidrs, kā jaunā sistēma darbosies, vērtē Aizkraukles novadā.
KONTEKSTS:
2021. gada 5. jūnijā pašvaldību vēlēšanas notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.
