Par izmaiņām nobalsoja 78 deputāti, neviens nebija pret, bet trīs atturējās. Galīgajā lasījumā likuma grozījumus plānots skatīt 26.aprīlī, un paredzēts, ka aizliegums bankām apkalpot čaulas kompānijas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc grozījumu izsludināšanas.
Čaulas kompānijām trīs pazīmes
Saeimā informēja, ka saskaņā ar minēto likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus:
- kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību,
- kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus,
- kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
Grozījumi paredz, ka bankām 14 dienu laikā saviem klientiem – čaulas kompānijām - būs jāpaziņo par darījuma attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu un 60 dienu laikā būs jāslēdz to konti. Pēc šī perioda klients naudas līdzekļus, kas nebūs izņemti no kredītiestādes, varēs pārskaitīt tikai uz savu kontu vai kontu citā bankā vai finanšu iestādē. Šo naudu vairs nevarēs izmantot darījumu veikšanai.
Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
Likuma grozījumi rosināti, lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma.
Kritizē steigu
Stingrāki ierobežojumi vajadzīgi, bet vai tiešām tas jādara tiks steidzami – Saeimas debatēs par čaulas kompāniju apkalpošanu tas bija strīdīgākais jautājums.
“Ja pat tirdzniecības un rūpniecības kamera saka – padiskutējam par šo, nevis lai laiku vilktu, bet tāpēc, ka steidzamība nozīmē, ka ir tikai divi lasījumi,” norādīja Saeimas ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš.
“Sasteigtība, ar kādu mēs ejam, lai tikai pildītu kaut kādas norādes. Tā vietā, lai aizstāvētu mūsu valsts intereses, iedzīvotāju intereses, mēs steidzamies vilcienam pa priekšu. Un tā vietā, lai ieviestu kārtību, radām paši savām rokām jucekli,” sacīja deputāts Jānis Ādamsons (“Saskaņa”).
Neatbildēti esot, piemēram, jautājumi, vai necietīs arī tās kompānijas, kas nav veidotas ar negodīgu mērķi, un kāda būs ietekme uz ekonomiku kopumā. Tomēr vairums deputātu ātru šīs likuma ātru labošanu atbalstīja, norādot, ka naudas atmazgāšana caur Latviju ir pārāk samilzusi problēma.
“Kolēģi, mums jau sen bija jāpieņem šāds lēmums par striktu aizliegšanu strādāt ar šīm nerezidentu naudām tieši mūsu reputācijas un ekonomiskās veselības dēļ,” uzsvēra deputāte (“Vienotība”) Lolita Čigāne.
Tikmēr deputāts Gunārs Kūtris kritiku veltīja citai grozījumu daļai, kas virknei iestāžu atvieglos informācijas iegūšanu no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta. “Šajā gadījumā, kad jebkurš operatīvās darbības subjekts varēs pieprasīt informāciju no kontroles dienesta, ticiet man: jebko par jebkuru prasīs! Un tas nav saistīts tikai ar čaulas kompānijām, tas nav saistīts tikai ar noziedzīgo nodarījumu. Prasīs vienkārši, lai noskaidrotu par cilvēka finanšu darījumiem,” norādīja Kūtris.
Ministrija: Uz Latvijas kompānijām tas neattiecas
Pašas bankas stingrāku regulējumu atbalsta. Taču uzņēmēju pārstāvji pauda bažas, ka tie var skart arī strādājošas kompānijas, bez noziedzīgiem nodomiem. Finanšu ministrijā, kur piedāvājums tapis, gan uzsver – uz Latvijas kompānijām tas neattiecas.
“Runa varētu būt vienīgi par kādām situācijām, kur izveidot kāda meitas kompānija kādā citā valstī – tur varētu būt. Bet, ja šī kompānija māk izskaidrot un šīs naudas plūsma ir caurspīdīga, tur nevajadzētu būt problēmām,” skaidroja Saeimas deputāts, FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība).
Tāpat Putra pauda, ka atteikšanās no čaulas veidojumu apkalpošanas tautsaimniecībai būtiskus zaudējumus neradīs: “Uz tā fona, ka tautsaimniecība aug, mums eksports arī aug un arī aug mūsu rūpniecības izlaide, tā ir viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā šobrīd,
tas zaudējums nebūs nozīmīgs, lai būtu jākoriģē valsts budžets. Bet, protams, tie ir neieņemtie ieņēmumi, ar kuriem šis budžeta plāns pildītos vēl labāk.”
Deputāts Ādamsons gan šaubījās par to, vai tiešām aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem neradīs būtiskas sekas Latvijas ekonomikai: “Mani personīgi nošokēja, ka Finanšu ministrijas pārstāvji ņēma un paziņoja, ka: jūs ziniet, to “ABLV bank” nomaksā nodokļos 18 miljonus – tas principā neietekmē tautsaimniecības nozari kā tādu. Bet, ja parēķinām, vismaz pareizinām ar trīs, tātad tie ir 70 miljoni, ko cilvēki saņem algās, ko viņi tērē šeit Latvijas teritorijā un tā tālāk un tā joprojām. Un ja šīs summas neietekmē tautsaimniecības attīstību, arī ir jautājums.”
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs arī sprieda – ja uz otro lasījumu būs kādi labojumi, tie visdrīzāk būs tehniski. Bet pēc būtības regulējumā nekas mainīts netiks.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību ierobežot čaulas kompāniju un nerezidentu apkalpošanu saka runāt pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojuma par “ABLV Bank” iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, pēc kura bankai sākās grūtības un tā nolēma pašlikvidēties, un FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā.
Finanšu sektora attīstības padome jau 21.martā vienojās bankām aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām. Aprīlī aizliegumu plāno apstiprināt Saeimā, tādējādi jau no 1.maija bankām būtu aizliegts iesaistīties darījumos ar čaulas kompānijām. Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānijas, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi.
FKTK sniegtie dati liecina, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8% apmērā. Savukārt kredītiestāžu, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus, šo kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52%.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš atzina, ka atteikšanās no čaulas kompānijām ietekmēs banku darbu un Latvijas ekonomiku, bet “mēs to pārdzīvosim”, jo, pēc pašreizējām teorētiskām aplēsēm, notikumu banku sektorā ietekme varētu būt aptuveni 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Tikmēr vairāku nozaru uzņēmēji brīdināja – ar šo sāktas jaunas raganu medības, kurā cietēji var izrādīties godīgie uzņēmēji.
