Par LNT likvidēšanu esošajā formā un izmaiņām TV3 darbā uzņēmums darbiniekiem un plašākai sabiedrībai paziņoja novembrī. Mediju koncerns arī neslēpa, ka daļa cilvēku darbu zaudēs. Uzreiz pēc šiem paziņojumiem sāka skaļi runāt par nozares darbinieku sociālo aizsardzību, jo žurnālisti norādīja, ka ir autoratlīdzības saņēmēji, līdz ar to viņiem liegtas pilnvērtīgas sociālās garantijas. Tā LNT ziņu moderatore Ilze Dobele teica uzreiz pēc darbinieku sapulces, kur uzzināja par pārmaiņām.
„Ja mēs runājam valsts līmenī par sociālo aizsardzību, par sociālo nodokļu politiku, par to, ka sociālajam budžetam ir jāpildās, tad diemžēl ir radīta darba līgumu forma, kas ļoti daudziem cilvēkiem visu šo neparedz. Ne tikai viņiem, bet arī valstij nav labuma no šāda līguma. Un es domāju, ka tas arī ir tāds, manuprāt, ļoti spēcīgs signāls darba devēju aizstāvjiem, kuri vienmēr aizstāv darba devēju intereses, bet kurš aizstāvēs darbinieku intereses,” norādīja Dobele.
TV3 grupā uz Latvijas Radio jautājumiem neatbildēja un aicinājumam sniegt interviju neatsaucās. Kopš pirmdienas rīta no mediju grupas pārstāves Alises Mališko tikai pirmdienas vēlā pēcpusdienā rakstiski saņemts šāds teksts: „Veidojot jauno TV3 Ziņu un informatīvo raidījumu “900 sekundes”, “Bez Tabu”, TV3 Ziņas Īsumā, TV3 Ziņas un “Degpunktā” komandu, sadarbība netiek turpināta ar gandrīz 30 ziņu un informatīvā dienesta satura un tehniskā atbalsta kolēģiem.”
Pēc tam līdz pat šim brīdim uzņēmuma pārstāve Alise Mališko uz Latvijas Radio daudzajiem zvaniem, e-pasta vēstulēm un īsziņām neatbildēja. Atbildes nebija arī uz jautājumu par darbinieku sociālajām garantijām.
Jau iepriekš ziņots, ka darbu zaudējušie saņēma kompensācijas. Arī Ilze Dobele pēc 23 nostrādātiem gadiem darbu uzņēmumā neturpina, to viņa iepriekš pauda Latvijas Radio.
„Es saņēmu paziņojumu, ka ar mani tālāk kanāls neturpinās sadarbību, bet es precīzākus paskaidrojumus, kāpēc, nesaņēmu,” sacīja Dobele.
Taču vai palikušajiem darbiniekiem ir nodrošinātas sociālās garantijas, Radio jautāja viņiem pašiem. Vairums uzrunāto izmaiņas tagad uztver kā jaunu sākumu. Ziņu žurnālisti apstiprina, ka šobrīd viņiem nodrošināti darba līgumi ar visām sociālajām garantijām, kuru visus iepriekšējos gadus nebija.
TV3 ziņu žurnālists Uldis Āboliņš pastāstīja, ka viņam pašam “pēc 12 gadiem televīzijas ziņu žurnālistikā ir šis darba līgums. Ja es būtu turpinājis kā pašnodarbinātā persona, strādājis vēl turpmākos gadus, tad saskaņā ar Latvija.lv atrodamo informāciju, mana valsts pensija būtu tikai 19 eiro.”
TV3 žurnāliste Monta Jakovela stāstīja, ka sociālās garantijas žurnālistiem bija svarīgs jautājums.
„Līdz ar to arī es uz šīm pārrunām gāju ar tādu, es negribētu teikt, ka tas bija ultimāts, es vienkārši teicu, ka to vēlos, ka tas ir pirmais nosacījums, kāpēc es paliktu,” atzina Jakovela.
Ja uzņēmums neredzētu iespēju nodrošināt sociālās garantijas, Monta Jakovela savu vietu dotu kādam citam.
„Cik es zinu no tiem kolēģiem, kas no TV3 vecajām ziņām ir palikuši, tad arī mani abi kolēģi Ivo Butkevičs un Jānis Zvērs to pašu ir minējuši, ka viņi vēlas strādāt ar darba līgumu un sociālajām garantijām. Es pieļauju, ka arī no bijušā LNT ziņu dienesta žurnālistiem, iespējams, līdzīgi izteicis šādu pašu vēlmi ar garantijām palikt strādāt, un ja nē, tad nē. Līdz ar to es pieļauju, ka uzņēmums saprata, ka šis tiešām ir īstais brīdis, kad to izdarīt,” sprieda Jakovela.
Lai arī ziņu žurnālistiem sociālās garantijas ir nodrošinātas, Latvijas Radio neoficiāli zināms, ka tehniskajiem darbiniekiem to vismaz pagaidām nav. To apstiprināja TV3 operators Sergejs Medvedevs.
„Jā, mēs esam pašnodarbinātie, kāds ir mikrouzņēmums. Bet pēc pēdējās sapulces nodaļas vadītājs ir teicis, ka viņi centīsies to visu izbeigt, normālus tos darba līgumus sataisīt, bet tas varētu būt ne ātrāk kā šī gada kāds otrais trešais ceturksnis. Tas nav 100%, bet viņi iet uz to (..) Gribas jau [sociālās garantijas], ar ko tad mēs sliktāki nekā pārējie,” sacīja Medvedevs.
Novembra vidū intervijā Latvijas Radio mediju grupas vadītājs Kristians Antings atkārtoti izvairījās skaidri atbildēt uz jautājumu par sociālajām garantijām darbiniekiem. Toreiz Antings norādīja, ka vajadzību pārskatīt darba līgumu katram darbiniekam vērtēs individuāli.
Tikmēr TV3 Ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītāja Kristīne Anže sarunā ar Latvijas Radio vērtēja, ka TV3 ziņu galvenais izaicinājums ir neierasti plašais informatīvo raidījumu klāsts.
Pirmdien, 6.janvārī, aizvadīta pirmā diena ar jaunu komandu, kurā apvienoti TV3 un bijušā LNT ziņu dienesta darbinieki. Paplašināts arī TV3 saturs, pārceļot uz programmu daļu no LNT satura un veidojot jaunu raidījumu – TV3 ziņas īsumā.
Pēc vienas dienas novērtēt padarīto grūti, norādīja Anže, taču viņa domā, ka viss izdevies iespējami labi.
“Galvenais izaicinājums noteikti ir tas, ka informatīvais bloks TV3 ēterā ir nepierasti liels. Nekad nav bijis tā, ka mēs informatīvo bloku sākam no sešiem vakarā un pabeidzam plkst. 21.00, līdz ar to tas ir kaut kas pilnīgi jauns mūsu izklaides kanālā, līdz ar to tas ir vislielākais izaicinājums mums pašiem, jo tas ir mums pašiem nepierasti, un arī mūsu skatītājiem, domāju. Redzēsim, kā TV3 skatītāji novērtē šīs izmaiņas,” sacīja Anže.
“Es teiktu, ka jaunā komanda ir ļoti profesionāla, visi cilvēki ir katrs savā vietā. Protams, ka mums ir jāsaprot, kā mēs veidosim kopējo komunikāciju arvien veiksmīgāk un kā mēs sapratīsimies no pusvārda, jo šobrīd katram, protams, ir kaut kāda sava vēsture gan TV3 kolēģiem, gan LNT kolēģiem, katram ir savs DNS, kurš tagad ir tā, kā jāsakausē un jāstrādā kopā un jārada jauns DNS,” pauda Anže.
