Pusdiena

Irāna apšauda Izraēlas armijas pozīcijas Golanas augstienēs

Pusdiena

Ilze Znotiņa piekritusi vadīt Kontroles dienestu

Pēc līguma laušanas ar «Drošo māju» bažas par bēgļiem pieejamo palīdzību

Pēc līguma laušanas ar «Drošo māju» bažas par bēgļiem pieejamo palīdzību

Pēc līguma laušanas ar biedrību „Patvērums "Drošā māja"" un kamēr vēl nav noslēgts jauns līgums ar pakalpojuma sniedzēju,  Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) pats nodrošina vienu sociālo darbinieku un sociālo mentoru patvēruma centrā „Mucenieki”.

Par to, vai tas ir pietiekami, bažījas Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība). Fonds līgumu lauza, jo biedrība pakalpojumu esot veikusi nekvalitatīvi. Biedrība to noraida. Pēc līguma laušanas izsludināts jauns iepirkums, taču par tā nosacījumiem „Drošā māja” iesniegusi sūdzību. Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums gaidāms 16.maijā.

“Mums nav iespēju,” par līguma laušanu ar biedrību saka SIF sekretariāta vadītāja Aija Bauere. “Pirmkārt, mums nav dokumentālu pierādījumu par padarīto darbu, un mums ir pašu klientu sūdzības. Mēs tagad nevaram atkāpties un teikt – “Okei, mēs jums samaksāsim! Tas nekas, ka darbs nav padarīts." Mēs nevaram tā,” stāsta Bauere.

Līgums bija par sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu sniegšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu.

Fonds atklājis, ka klients neatpazīst savu sociālo mentoru un sociālo darbinieku, uz vietas patvēruma meklētāju centrā „Mucenieki” neatrodas vismaz viens sociālais darbinieks,  tika arī konstatēts darba kvalitātes zudums.

Fonda secinājums: „Drošās mājas” sociālo mentoru un sociālo darbinieku veiktais darbs bijis formāls, neiedziļinoties saturā, būtībā un klientu vajadzībās. „Drošā māja” fonda pārmetumus par nekvalitatīvu pakalpojumu noraida. Arī norāda, ka visu pērno gadu nekādu pārmetumu nebija, tie sākās tikai dažus mēnešus pirms iepirkuma beigām.

Biedrības vadītāja Sandra Zalcmane uzskata: neizstrādātās un nedefinētas prasības no fonda puses par pakalpojuma izvērtēšanu ir pamatā subjektīvam izvērtējumam.

“„Drošā māja” sociālo mentoru un sociālo darbinieku pakalpojumu bēgļiem nesniedz kopš šī gada 20.aprīļa. Viņu pienākums bija atbalsts bēgļiem krīzes situācijās: sadzīvisku jautājumu risināšanā, pavadonība uz dažādām iestādēm un organizācijām, vizītes pie konsultantiem, palīdzība dokumentu kārtošanā un dzīvesvietas meklēšanā,” norādīja Zalcmane.

„Patvēruma meklētāji vai arī statusu ieguvušie nav palikuši bez pakalpojuma, šobrīd divi cilvēki nodrošina viņu vajadzības, kas ir saplānotas,” norāda Bauere. Viņa atzīmē, ka ar pienākumiem divi fonda darbinieki – sociālais darbinieks un sociālais mentors - un piesaistītie brīvprātīgie tiek galā. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apstiprinājusi, ka patvēruma meklētāji saņemot nepieciešamos pakalpojumus. Muceniekos atrodas 48 klienti, no tiem vairākums runājot krieviski, tādēļ grūtības nav tik lielas. Vēl 24 ir ārpus patvērumu meklētāju centra. Fonds saņēmis atļauju no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras veikt mazo iepirkumu – cenu aptauju. Pēc Baueres teiktā, fonds šonedēļ to veikšot.

„Gadījumā, ja Iepirkumu uzraudzības birojā būs kādas juridiskas aizķeršanās ar konkursa rezultātu apstiprināšanu, tad mēs nākamnedēļ varam veikt mazā iepirkuma rezultātu izvērtēšanu, saņemt pakalpojumu sniedzēju uz diviem vai trim mēnešiem, cik tas ir nepieciešams gadījumā, ja mums ir jāizsludina jauns iepirkums,” stāsta Bauere.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājam Ritvaram Jansonam ir bažas par to, kas šajā starpposmā notiek ar pakalpojumiem bēgļiem, ja ir tikai viens sociālais darbinieks un viens mentors.

Salīdzinājumam – “Drošajai mājai” vidēji ir desmit mentori un divi sociālie darbinieki.

„Nē, es personīgi neguvu pārliecību, ka nākošie pakalpojuma sniedzēji būs kvalitatīvāki nekā šie,” saka Jansons. “Es abstrahējos no šī strīda, vai iepirkums izdarīts pareizi, vai pakalpojums sniegts pareizi. Es tiešām virzīju šo domu vērsties pie Ministru kabineta par nepārtrauktības nodrošināšanu, un tad ir jādomā tālāk nākotnē, kā to darīt: vai, SIF ietvaros slēdzot līgumus ar nevalstisko organizāciju, var risināt šo jautājumu, vai var atrisināt kaut kā fundamentālāk šo sociālā mentora un sociālā darbinieka pakalpojumu nodrošināšanu kvalitatīvā līmenī,” pauda Jansons.

KONTEKSTS:

Pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš sāka darboties Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programma, kuras ietvaros katrai valstij bija jāuzņem konkrēts bēgļu skaits no valstīm, kur šo bēgļu bija ļoti daudz.

Latvija no Grieķijas, Itālijas un Turcijas apņēmās uzņemt 531 patvēruma meklētāju.  Statistiku par to, cik daudzi no viņiem palika Latvijā, gan neviens neapkopo, tomēr zināms, ka lielākā daļa Latviju pamet.

2016.gada pašā nogalē biedrība “Patvērums “Drošā māja”” uzvarēja SIF rīkotājā konkursā un pusotru gadu nodrošināja bēgļiem sociālos darbiniekus un mentorus. Profesionāļu darbu apmaksā no Eiropas struktūrfondiem, tiesa, neliela finansējuma daļa nāk arī no budžeta. Par naudas tērēšanu ir atbildīgs SIF. Kopumā šajā laikā “Drošajai mājai” samaksāti aptuveni 170 000 eiro.  SIF tagad apgalvo, ka “Patvērums “Drošā māja”” patvēruma meklētājiem un bēgļiem palīdzējis nekvalitatīvi. Kopš tā brīža sadarbības Latvijā ar patvēruma meklētājiem nākotne ir neskaidra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti