Pēc lietavām Latgales zemnieki novērtē postījumus: dažviet problēmas, citviet «normas robežās»

Latgalē lietus lijis vairāk nekā diennakti, Latvijas pašos austrumos mitējoties vien trešdien uz rīta pusi. Daudzos kartupeļu laukos vagās krājās ūdens, bet labības laukos veidojās plašas ūdens peļķes. Tomēr salīdzinot ar 2017.gada augusta ilgstošajām lietavām un plūdiem, šoreiz zaudējumi varētu būt mazāki. Daudzus lauksaimniekus varētu glābt pēc iepriekšējiem lielajiem plūdiem daudzviet sakārtotās meliorāciju sistēmas.

Andris Eriņš zemnieku saimniecībā "Pumpuri" Rēzeknes novada Dricānu pagastā kopā ar dēlu apsaimnieko aptuveni 200 hektāru zemes, nodarbojas ar kartupeļu, dārzeņu, kā arī graudaugu un rapša audzēšanu. Otrdienas vakarā Andris apbraukāja laukus, lai konstatētu lietus nodarītos postījumus.

„Pirmīt tur biju pabraucis, jau kāpostu daļa ūdenī. Te kartupeļi, tur tālāk agrie kartupeļi, pa vidu tie, kas ieplakā. Jau redz, spīd tur ūdens.”

Andris gan atzina – pirms diviem gadiem lietavās bojā aizgāja divarpus hektāri kartupeļu, bet par šī gada lietavām sūdzēties vēl nevarot. Salīdzinot ar 2017.gada ilgstošajām lietavām Latgalē, šoreiz varētu būt mazāki zaudējumi.

„Ja [ūdens] ļoti ātri aizies un izgaros, tad varbūt izdzīvos kartupeļi, bet varētu būt puvušu daudz,” pastāstīja zemnieks.

Andris rādīja zemākajās lauku daļās izveidojušās peļķes un sakrājušos ūdeni kartupeļu vagās: „Te jau vairs nebūs nekā, bet šie augstākie izturēs. Redz kur spīd – viss ūdenī, šeit vēl gals arī viss ūdenī.”

Sazvanīts trešdienas rītā zemnieks atzina – situācija ir kļuvusi daudzkārt sliktāka. Pa nakti ūdens cēlies, postījumi daudz lielāki nekā šķita otrdien, daļa lauku ūdenī.

Mazāk pesimistiski situāciju vērtēja Rēzeknes novada zemnieku saimniecības “Zelmeņi” īpašnieks un Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības pārstāvis Aivars Bernāns: „Protams, gana spēcīgi ir pielijis, bet vēl viss ir kontrolējams. Manā skatījumā postījumus uz šo brīdi novērtējums būtu pašreiz nevietā. Lietus ir daudz, bet es ļoti ceru, ka zeme spēs šo ūdens daudzumu izfiltrēt.”

Arī Baltinavas pagasta zemnieku saimniecību “Amatnieki” un “Riekstiņi” vadītājs Guntars Bartkevičs trešdienas rītā savus laukus 4000 hektāru platībā jau paspējis apsekot. Viņa saimniecībā lielam uztraukumam pamata neesot.

„ Baltinavā pielijuši mums ir 77 milimetri diennakts laikā. Tas ir daudz, bet pēc plūdiem 2017.gadā, ietekmējot to visu arī valstiskā līmenī, ir iztīrīta robežupe Kuhva, kas bija lielākā problēma mums 2017.gadā, kas ūdeņus neņēma pretī un tāpēc lauki noplūda. Arī paši mēs nopietni pie meliorācijas sistēmas strādājam. Nu, šobrīd izskatās, ka viss ir normas robežās,” sacīja Bartkevičs.

Kā spriež zemnieki, mazajās upītēs un grāvjos tuvākās dienas ūdens vēl varētu celties.

KONTEKSTS:

Šonedēļ Latvijas austrumos piedzīvotas spēcīgas lietavas. Lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās reģistrēts Gulbenē, kur tas sasniedzis 94 milimetrus jeb 121% no mēneša normas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt