Saeima likuma otrreizējā caurlūkošanā lēma izslēgt pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu, iepriekš paredzēto deleģējumu noteikt izņēmumus, kad likumā noteiktos formastērpus un simbolus atļauts izmantot. Precizēts, ka izņēmums attieksies uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Tāpat deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir pienākums ievērot likumā noteiktos ierobežojumus.
KONTEKSTS:
Šogad aprīlī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja liegumu publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Aizliegums ietver arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni - izmantojumu.
Grozījumi paredzēja, ka izņēmums attiecināms uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu. Atļaut to izmantošanu bija uzticēts pašvaldībām.
Taču Valsts prezidents Egils Levits lūdza otrreiz caurlūkot minētās izmaiņas, aicinot izslēgt deleģējumu pašvaldībai. Tāpat prezidents aicināja papildināt likumu ar publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot noteiktos ierobežojumus.
