Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību bija vērsies Aivars Lembergs, kuram tiesa līdz ar notiesājošu spriedumu bija piemērojusi apcietinājumu. Viņš apstrīdēja Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteikto, ka balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, bet apcietinājumā esošajiem balsošana tiek organizēta viņu atrašanās vietā.
Lembergam kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, un pašvaldību vēlēšanu dienā – 2021. gada 5. jūnija – viņš atradās Rīgas Centrālcietumā. Savukārt reģistrēts viņš bija Ventspils valstspilsētas vēlētāju sarakstā, un viņa vēlēšanu apgabals bija šīs valstspilsētas pašvaldība. Lembergs vēlējies balsot savas pašvaldības vēlēšanās, bet apstrīdētās normas viņam to liedza, jo Pieteikuma iesniedzēja atrašanās vieta bija ārpus Ventspils valstspilsētas vēlēšanu apgabala teritorijas.
Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums:
“Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.”
Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka tādējādi ir aizskartas viņam Satversmes 101. pantā noteiktās tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.
Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 101. pants nosaka valsts pienākumu ne tikai garantēt pilsonim tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Un Latvijas pilsonis, kuram kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ir pilntiesīgs Latvijas pilsonis Satversmes 101. panta otrās daļas pirmā teikuma izpratnē un viņam ir tiesības vēlēt pašvaldības domi.
Savukārt apstrīdētās normas rada apcietinātajām personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala, Satversmes 101. pantā ietverto pamattiesību ierobežojumu, secināja ST.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, tās nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums pret savu valsti.
Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem, norādīja ST.
Tā kā apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tas neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam, sprieda Satversmes tiesa.
Attiecībā uz Lembergu apstrīdētās normas, ciktāl tās viņam liedza piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, atzīstamas par spēkā neesošām no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Savukārt attiecībā uz pārējām personām – par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.