Visās pašvaldībās sen izstrādāta palīdzības sistēma cilvēkiem, kas nonākuši grūtā situācijā. Tagad daudzas pašvaldības gatavas piešķirt arī “Covid krīzes” pabalstus iedzīvotājiem, kuri nonākuši grūtā stāvoklī ārkārtējās situācijas dēļ. Taču, kā noskaidroja Rus.lsm.lv, uz šo palīdzību pretendē nedaudzi.
Liepājas Sociālais dienests pirmajā laikā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas saņēma apmēram simt zvanu dienā – satrauktie pilsētnieki interesējās, ar kādu palīdzību viņi var rēķināties, ja paliks bez ienākumu avotiem. Kā toreiz Rus.lsm.lv paskaidroja Liepājas Sociālā dienesta vadītāja Linda Krasovska,
pilsētā ir divi krīzes palīdzības veidi – kartes pārtikas produktu iegādei līdz 45 eiro vērtībā vienam cilvēkam vai līdz 200 eiro vienai ģimenei mēnesī.
Ir arī iespēja saņemt palīdzību lielākā apmērā, taču tādus gadījumus katru atsevišķi izskata Liepājas domes Sociālo lietu komisija.
Trīs aizvadītajos mēnešos (no kuriem pēdējos divarpus mēnešus ir epidēmija) Sociālā dienesta darbinieki saņēmuši apmēram 150 iedzīvotāju zvanus ar jautājumu, vai viņiem pienākas krīzes pabalsts, Rus.lsm.lv pastāstīja Liepājas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Daļa zvanījušo, sapratuši, ka viņu situācija nav saistīta ar Covid-19 sekām (piemēram, cilvēks ir ilgstošais bezdarbnieks), vairs nav zvanījuši un dokumentus nav iesnieguši.
Rezultātā krīzes pabalsts piešķirts tikai 47 gadījumos (tostarp arī 36 bērniem) par kopējo summu 8489 eiro.
Gunta Jākobsone norādīja, ka liepājnieki var saņemt arī pabalstu pārtikas iegādei, ja ģimenei pavisam nav līdzekļu, lai nodrošinātu sev uzturu. Taču tāda palīdzība trīs mēnešos piešķirta tikai vienam cilvēkam. Sociālā dienesta pārstāve arī vērsa uzmanību, ka trūcīgajiem un maznodrošinātajiem tiek izsniegta arī pakas ar pārtikas produktiem un higiēnas priekšmetiem, kas finansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet bērniem – pārtikas pakas kā kompensācijas par nesaņemtajām bezmaksas pusdienām skolā.
Taču lūgumu piešķirt vispopulārākos pabalstus (dzīvokļa pabalstu un veselības aprūpes pabalstu) Liepājā ārkārtējās situācijas laikā kļuvis par tūkstoti mazāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā. Daļai pensionāru šie pabalsti nepienākas pēc pēdējās pensiju paaugstināšanas. “Taču liela daļa senioru – tieši viņi veido vairākumu mūsu klientu – gaida ārkārtējās situācijas beigas, kad viņi varēs atnākt uz Sociālo dienestu personīgi,” piebilda Gunta Jākobsone.
Ventspilī daudzi pensionāri arī ilgojas tieši pēc personīgas saskarsmes ar Sociālā dienesta darbiniekiem. “Ir tādi, kas apguvuši tehnoloģijas un pabalstu saņem bankas kontā. Taču daži gaida, ka naudu viņiem atnesīs mājās, taču pa mājām mēs tagad nestaigājam,” Rus.lsm.lv pastāstīja Ventspils Sociālā dienesta vadītāja vietniece Kristīne Šteinberga.
Trīs pagājušajos mēnešos Ventspilī tomēr ir pieaudzis trūcīgo skaits: “Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas pie mums ir par 63 vairāk to, kam piešķirts trūcīgā pabalsts. Marta sākumā tādu bija 447, maija beigās – 510. Turklāt vēl 28 cilvēki atzīti par maznodrošinātajiem un saņem palīdzību (tādu bija 1096, tagad ir 1124)”.
Īpašais “Covid krīzes” pabalsts domāts tiem, kas krīzes dēļ zaudējuši darbu vai arī nespēj to pašreizējos apstākļos atrast. Nevar teikt, ka pēc tā ir liels pieprasījums.
“Šajā laikā tāda palīdzība bija nepieciešama un tika piešķirta trim ģimenēm. Šim pabalstam nav “griestu”, tie ir atkarīgi no situācijas – 45 eiro, 75 eiro, divsimt… Nav vienotas formulas, krīze – tas vienmēr ir individuāli, un katrs gadījums individuāli arī tiek izskatīts. Ja ģimenē ir bērni – tā ir viena situācija, vientuļš cilvēks ar medicīniskām problēmām – cita,” paskaidroja Kristīne Šteinberga.
Kuldīgas novada dome izstrādājusi pat divus “Covid krīzes” palīdzības veidus. Ja ģimene (bet vientuļš cilvēks – tā arī ir ģimene) ārkārtējās situācijas dēļ palikusi bez iztikas līdzekļiem, tai pienākas 215 eiro plus vēl 80 eiro par katru ģimenes locekli ne ilgāk kā trīs mēnešus. Tie paši 215 eiro pienākas, ja cilvēks vai ģimene nonākusi karantīnā vai izolācijā.
Iespējama arī kompensācija līdz 430 eiro trīs mēnešus, ja pašizolācijas vai karantīnas nodrošināšana prasījusi papildu izdevumus.
Kuldīgas novada domes Sociālā dienesta sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Madara Brūkle paskaidroja – ja visā 2019. gadā krīzes pabalstu saņēmušas deviņas ģimenes, tad ārkārtējās situācijas laikā to lūgušas 43 ģimenes. Līdz 29. maijam pašvaldība bija apmierinājusi 22 ģimeņu lūgumus (dažām nācās atteikt, bet dažas savus lūgumus atsauca pašas). Krīzes izmaksu summa līdz 29. maijam bija 6890 eiro.
Maija beigās salīdzinājumā ar 13. martu Kuldīgas novadā bija vairāk trūcīgo – gan ģimeņu (308 salīdzinājumā ar 291), gan vientuļu cilvēku (512 salīdzinājumā ar 471). Kļuvis vairāk arī maznodrošināto (ģimeņu 416 salīdzinājumā ar 388, personu 726 salīdzinājumā ar 670).
Saldus novadā pašlaik nav neviena “aktīva” lūguma piešķirt pabalstu, Rus.lsm.lv pastāstīja Sociālā dienesta direktore Ina Behmane.
Trīs mēnešu laikā krīzes pabalsts piešķirts četrām mājsaimniecībām – kopumā tajās dzīvo 11 cilvēki.
“Ģimenes ir dažādas – vecāki un divi bērni, māte un trīs bērni… Šie cilvēki nevarēja saņemt [valsts] dīkstāves pabalstu un lūdza palīdzību. Pabalsts ir 720 eiro uz trim mēnešiem, tātad 240 eiro mēnesī vienai mājsaimniecībai. Plus 50 eiro par bērnu no valsts,” paskaidroja Ina Behmane.
Situācija novadā, pēc viņas teiktā, kopumā ir normāla: “Man šķiet, pie mums, Saldū, viss strādā. Protams, kādu laiku bija slēgtas kafejnīcas, taču tās jau atkal ir atvērtas. Bija īslaicīgs apjukums, kad atgriezās tie, kuri strādāja ārzemēs. Taču mēs kā Sociālais dienests neizjutām, ka pie mums daudz vairāk nāktu pēc pabalstiem.”
