Puse no 150 000 Ukrainas bēgļu devušies uz Poliju, vēl daļa uz Moldovu, Rumāniju un citām Eiropas valstīm. Daudzi cilvēki Ukrainā palikuši bez mājām, bet viņu skaits nav precīzi zināms, norādīja Grandi.

Savukārt biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" direktors Andris Bērziņš intervijā LTV pastāstīja, ka pašlaik zināms par aptuveni 50–60 Ukrainas iedzīvotājiem, kas ir ceļā uz Latviju.

Viņš gan norādīja, ka šiem cilvēkiem Latvijā ir draugi un paziņas. Līdz ar to viņi paši meklē iespējas, kur palikt.

Bērziņš arī skaidroja, ka lielākā daļa ukraiņu, kas pametuši bīstamākās valsts daļas, pašlaik aizvien atrodas savā valstī. “Lielākais vairums šo cilvēku cer un tic, ka būs iespēja atgriezties mājās. Protams, jautājums, cik ilgi tas turpināsies,” piebilda Bērziņš.

Ukrainas pilsoņiem, kuri izceļo no Ukrainas militārā konflikta dēļ, Latvija nodrošinās mītnes vietu, pārtiku un cita veida palīdzību. Lai varētu uzturēties un strādāt Latvijā, Ukrainas pilsoņiem tiks izsniegtas ilgtermiņa vīzas saistībā ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā, informēja Iekšlietu ministrija.

Dodoties uz Latviju, aicina Ukrainas pilsoņus neaizmirst ceļošanas dokumentus. Ceļošanas dokumentu neesamība nebūs šķērslis Ukrainas pilsoņu ieceļošanai Latvijā.

Arī medicīnisko dokumentu neesamība – sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts un tests – nebūšot šķērslis Ukrainas pilsoņu ieceļošanai Latvijā.

Tikmēr Pusaudžu resursu centrs piedāvājis arī savu atbalstu Ukrainas valstspiederīgajiem, kas šobrīd spiesti būt prom no mājām un uzturēties Latvijā.

KONTEKSTS:

Latvija ir gatava uzņemt bēgļus no Ukrainas, kuri varētu mūsu valstī ierasties, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, pēc valdības ārkārtas sēdes ceturtdien pavēstīja valdības pārstāvji. Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.