Tieši viņa intervijā notikumus Šlokenbekas dzirnavu ezerā, kur ieplūdušu notekūdeņu dēļ bojā ir gājušas vairākas tonnas zivju, atzina par „ekoloģisku katastrofu”.
Koļegova pauda, ka pēc notikumiem Šlokenbekā dienesta darbinieki apsekos arī citas vietas Latvijā, kur var notikt līdzīgas nelaimes. Viņa skaidroja, ka ir nepieciešams uzstādīt notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas, kas ne visur ir izliktas. Tāpēc tās pašvaldības, kas šādas iekārtas nav uzlikušas, to jāmudina darīt.
„Tas ir ļoti rets gadījums, kad tā notiek,” teica Koļegova.
Viņa piebilda, lai arī situācija lēnām uzlabojas, notekūdeņu ieplūšana ezerā nav pilnībā apturēta. Taču citas ūdenstilpnes piesārņojums nav skāris.
Analīžu rezultāti no Šlokenbekas ezera būs gatavi otrdien.
Situācija Tukuma novadā pie piesārņotajām ūdenskrātuvēm tiek novērota un tiek gaidīti analīžu rezultāti, Latvija Radio pastāstīja laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude.
Galvenajiem iespējamajiem piesārņotājiem – uzņēmumam “Tukuma piens” un SIA “Puratos Latvia” doma jau nosūtījusi prasību par 30% samazināt piesārņojumu. “Tukuma piena” vadība vietējam laikrakstam atzina, ka pašvaldības norādījumus ievēros, lai gan tas būšot grūti. Kā tieši uzņēmums to darīs, vadība nepaskaidroja.
Jau vēstīts par masveida zivju slāpšanu Šlokenbekas dzirnavu ezerā, no kura izsmeltas četras tonnas beigtu zivju. Liels daudzums plaužu, līņu, līdaku zandartu un citu zivju gājušas bojā pakāpeniski. Speciālisti atzīst, ka šīs sugas ir īpaši jutīgas pret skābekļa trūkumu, kas radies ķīmiskā piesārņojuma dēļ.
Piektdien Tukuma pašvaldība dome izsludināja ārkārtas situāciju.
